Dažas dienas vasarā nav jākaunas par melnu muti un melnām rokām. Tas ir laiks, kad ēdam mellenes.
Dažas dienas vasarā nav jākaunas par melnu muti un melnām rokām. Tas ir laiks, kad ēdam mellenes.
Pirms mežā braukt ogot, jāzina īstās vietas. Tāpēc pilsētnieku mājās mellenes visbiežāk tiek atnestas no tirgus. Mellenes ar pienu un cukuru ir pirmais, kas ienāk prātā, kad atceros savas bērnības vasaras. Taču mans mīļākais saldēdiens ir melleņu klimpas.
Sakuļ vienu olu ar ēdamkaroti cukura, šķipsniņu sāls, iemaisa miltus, kamēr mīkla ir skāba krējuma biezumā, tomēr ne pārāk cieta. Verdošā ūdenī ar tējkaroti laiž nelielas piciņas, vāra, kamēr klimpas uzpeld virspusē. Tad katla saturu izlej sietā un aukstā ūdenī noskalo. No mellenēm vāra ķīseli, kam tikai mazliet pievieno kartupeļu miltus, cukuru. Uzlej klimpām un ļauj atdzist. Ēdot var piemest dažus ledus gabaliņus.
Mellenes, tāpat kā citas ogas, ziemai var iesaldēt, arī kaltēt. Ievārījumu no mellenēm var izvārīt bez cukura, bet kompota sīrupam pietiek 200 g salduma uz litru ūdens.
Diabētiķiem piemērotu saldu melleņu ievārījumu iespējams izvārīt, izmantojot želējošu augļu cukuru «Diat-Gelier-Fruchtzucker», kas ražots Vācijas firmā «Ruf». Tā sastāvā ir arī pektīns, citronskābe, sorbitskābe. Iesaiņojumā ir 500 g šīs saldvielas. Tāds daudzums paredzēts 1,5 kg augļu, ogu masas vai 1,25 l sulas, lai pagatavotu želeju. Par ievārījuma vārīšanu stāsta Eugenija Fūsta: «Mellenes (apmēram divus litrus) karsēju, līdz ogas sāk šķīst, masai pievienoju vienu paku – 500 g – augļu cukura. Nepārtraukti maisot, visu vāru uz lēnas uguns trīs minūtes. Karstu pildu traukos, aizvākoju, lieku ar vāciņu uz leju. Pēc 5 – 10 minūtēm atgāžu atpakaļ, atdzesēju.»
