Iecavas pagasta iedzīvotājs JĀNIS STABIŅŠ rīt, 3. augustā, svinēs 65 gadu jubileju. No bērnības Jānim ir diezgan skarbas atmiņas.
Iecavas pagasta iedzīvotājs JĀNIS STABIŅŠ rīt, 3. augustā, svinēs 65 gadu jubileju.
No bērnības Jānim ir diezgan skarbas atmiņas. «Toreiz lauciniekiem, lai gūtu iztiku, vajadzēja daudz strādāt. Ģimenē bijām pieci bērni un dzīvojām ļoti nabadzīgi,» atceras Jānis. Reiz pat ēduši sēklai atliktus, saasnojušus kartupeļus un saindējušies. Vienmēr ar nepacietību gaidīts pavasaris, kad pļavās sākušas lapot skābenes.
Patstāvīgais raksturs Jānim labi noderējis. No 17 gadu vecuma viņš sācis pelnīt pats, strādājot Krustpils ķieģeļfabrikā. Jaunībā viņš iemācījies katru darbu paveikt kārtīgi. Kaut vai – ja kaut kur ir jāpiesit dēlis, pirms tam Jānis to noslīpēs gludu jo gludu.
Jubilārs atzīst, ka ir sevī noslēgts cilvēks. Viņam esot grūti saprast, kā sievietes varot tik daudz runāt – «viņas tik pļāpā un pļāpā».
Pensijas gadus Jānis kopā ar dzīvesbiedri Zigrīdu pavada savā mājā, ko pirms 28 gadiem nopircis. Pārdzīvots ne mazums sāpju – nācies zaudēt dēliņu, meita Inese bērnībā pārcietusi smagu sirds operāciju.
Iecavnieku ļoti sajūsmina zirgi. Viņam to ir bijuši četri. Jānim lopiņi kļuvuši par labākajiem draugiem: «Pēdējais zirgs mani bija ļoti iemīlējis. Kā es parādījos durvju priekšā ar maizīti rokās, zirgs jau tūlīt stiepa kaklu pa mājas durvīm iekšā un bija pat ar mieru nākt istabā.» Jānis senāk pat uzcēlis stalli saviem draugiem.
Jubilārs ir cītīgs krustvārdu mīklu minētājs. Kā tik pensija saņemta, tā braucot uz Iecavu un pērkot žurnālus. Dažu dienu laikā mīklas jau atrisinātas. «Par pensiju nesūdzos, man pietiktu, ja vien tas mēnesis būtu par pusi īsāks,» joko Jānis. Viņš cītīgi interesējas par politiku un citiem jaunumiem, tāpēc lasa pagasta izdevumu, «Bauskas Dzīvi» un «Lauku Avīzi».
Azartisks Jānis kļūstot, ja svētkos atbraucot ciemos māsa – šaha cienītāja Aija Elksnīte. Tad abiem sanākot interesantas spēles, un bieži viņš bijis arī uzvarētājs.
