IRĒNA ALTBERGA no Vecsaules sestdien, 3. augus- tā, ieies septītajā gadu desmitā. Saulainajā un karstajā vasarā Irēna jūtas ļoti labi: «Man kaut vai visu dienu patiktu dzīvoties dārzā, ja vien veselība būtu labāka.
IRĒNA ALTBERGA no Vecsaules sestdien, 3. augus- tā, ieies septītajā gadu desmitā.
Saulainajā un karstajā vasarā Irēna jūtas ļoti labi: «Man kaut vai visu dienu patiktu dzīvoties dārzā, ja vien veselība būtu labāka. Taču nekas, paravēt jau varu.»
Neaizvietojams palīgs Irēnai ir dēls Ojārs. Abi kopā pilda burciņas ar ievārījumiem. «Neesmu no tādām saimniecēm, kura gribētu eksperimentēt, izmēģinot interesantas receptes. Man patīk jau sen pārbaudītās,» teic jubilāre.
Visvairāk prieka viņai sniedzot pašas stādītās puķes: «Skaistumu rodu katrā ziedā, un tie man dod spēku.»
Laikā, kad Irēnai ir dzimšanas diena, zied puķzirņi. «Bērnībā dzimšanas dienas man bija vismīļākās. Vienmēr atcerēšos, kā es ar nepacietību svētku rītā ceļa galā gaidīju nākam savu tanti. Viņa vienmēr nāca ciemos ar lielu, gardu, pašceptu torti un skaistu puķzirnīšu pušķi. Tad nu visi radiņi sanācām, mielojāmies un svinējām,» atceras jubilāre.
Vēl viņai no bērnības ir atmiņā lielie strīdi ar brāli Andreju, kurš varēs vecākiem braukt līdzi uz Bauskas tirgu pārdot kartupeļus. Kā jau lauku bērnam, Irēnai Bauska šķitusi kā sapņu pilsēta.
Tagad māsa un brālis dzīvo kaimiņos, dzīvesbiedrs jau aizsaulē. «Man ir ļoti laba dzīve, nejūtos vientuļi. Brālis katru dienu atnāk ciemos,» tā Irēna.
Vecsauliete uzskata, ka jautrākie gadi viņas dzīvē bijuši kolhoza laikā, strādājot govju fermā. Tad arī bieži devušies ekskursijās, izbraukāta visa Latvija. Jaukākie iespaidi palikuši no Siguldas un Tērvetes.
Sešdesmit gadu jubileju Irēna sagaidīs mājās. Kā ierasts, cepšot pīrāgus un citus našķus.
