LETA
Vienā no senākajām koka ēkām Bauskas vecpilsētā – Dreņģeru iebraucamajā sētā – veikti avārijas stāvokļa novēršanas darbi, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
2020.gadā, konsultējoties ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, pašvaldība pārņēma ēku savā īpašumā. Pašvaldība veica īpašuma tehnisko apsekošanu, uzmērīšanas darbus ar 3D lāzerskenēšanas un fotogrammetrijas metodi, un tika konstatēts, ka ēka ir ļoti sliktā, pirmsavārijas stāvoklī.
Lai novērstu ēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, Bauskas novada pašvaldība izstrādāja avārijas stāvokļa novēršanas skiču projektu.
Darbu gaitā veikta ēkas nesošo sienu stabilizācija, izveidojot savilces ārpusē un pagaidu koka atbalsta rāmjus iekšpusē, bojātie pārsegumi atbalstīti uz pagaidu rāmju konstrukcijām, jumta konstrukcija papildināta un nostiprināta ar atgāžņiem, nostiprinātas nestabilās jumta seguma šīfera loksnes un vietas, kur segums zudis, nosegtas ar pagaidu segumu.
Dreņģeru iebraucamā sēta ir viena no senākajām koka ēkām Bauskas vecpilsētā, vēsturisko koka apbūvi raksturojoša ēka ar augstu autentiskuma pakāpi un kultūrvēsturisko vērtību. Senākais tās korpuss gar Plūdoņa ielu celts 1787.-1788.gadā, 19.gs.sākumā būvēts pagalma korpuss ar kolonādi, un 19.gs.beigās – korpuss gar Kalna ielu.
Ēka ir saglabājusi savu vēsturisko apjomu, daļēji – plānojumu, konstrukcijas, vērtīgas vēsturiskās apdares detaļas un būvgaldniecības izstrādājumus.
Projekta realizācijai tika saņemts finansējums 12 000 eiro no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu izpētes, restaurācijas un glābšanas programmas līdzekļiem. Pašvaldības līdzfinansējums projekta realizācijai bija 12 177 eiro. Darbus veica SIA “Kaskāde būve”.
“Kaskāde būve” pieder Ērikam Pažemeckam, liecina “Firmas.lv” dati. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 0,7 miljoni eiro, bet peļņa – 664 eiro.
Foto: Bauskas novada pašvaldība
sods juridiskajām personām, par būvju novešanu līdz avārijas stāvoklim, ir līdz 350 soda naudas vienībām un tie ir tūkstoši eiro. Tāpat novadā pieņemtajos “saistošajos noteikumos’ ir punkts, kurā minēts aizliegums šādas būves aizklāt ar tīkliem, audumiem. Novada vadība, vai nevajadzētu sākt ar sevis “pēršanu”, jo soda naudas uzlikšana būtu vien naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā.
kā te, BDz komentāros ne vienu vien reizi minēts, varētu līdzēt ar jaunu amatu izveidošanu domē, tādu kā galvenais arhitekts, pilsētas mākslinieks, vecpilsētas speciālists un vēl viena, ko “uz sitiena” neatceros.
Nojaukt to būdu
1. Bauskas pašvaldība nevis mistiskā veidā “pārņēma”, bet nopirka šo būvi no pazīstamā novada uzņēmēja un senu ēku iznīcinātāja ĢK, tā izglābjot viņu no, visticamāk, simtiem tūkstošu lieliem ieguldījumiem šajā aiz tukšas rauselības iegādātajā īpašumā. 2. Mantojuma pārvalde desmitiem gadu nebija darījusi neko, lai būves īpašnieks apturētu tās degradāciju, līdz ar to ir līdzvainīga šī pieminekļa novešanā līdz “pirmsavārijas” (reāli – avārijas) stāvoklim. 3. Tikpat līdzvainīga notikušajā ir pašvaldība, kura tāpat nerealizēja savos saistošajos noteikumos definētās tiesības. 4. Trīs gadu laikā kopš būves pārņemšanas netika veikti pat elementāri pasākumi tās tālākas degradācija novēršanai, piemēram, pāris jumta segumā izslīdējušo šīfera gabalu atlikšana vietā, nemaz nerunājot par speciālistu vairākkārt ieteikto autentisko detaļu demontāžu un tālāku uzglabāšanu drošos apstākļos. 5. 3D skenēšana u.tml. ļoti dārga supertehnoloģiju iesaiste tik degradētas ēkas fiksācijā uzskatāma par nelietderīgu naudas izmētāšanu un šo pakalpojumu sniedzēju lobēšanu. 6. Tikko kā veiktie “glābšanas” pasākumi lielākoties ir jau novēloti, un, māju atjaunojot, tās konstrukcijas tāpat nāksies pilnībā demontēt un lielos apmēros aizstāt ar jaunām. 7. Pēdējie pašvaldības realizētie vēsturisku ēku atjaunošanas precedenti novadā ļauj domāt, ka nākotnē pilnībā sačakarēta tiks arī šī būve, precīzāk, tas, kas no tās ir palicis pāri.
Saucot minētos speciālistus par amatiem vai krēsliem domē (Jūsu zināšanai dome gan ir tikai vēlētais deputātu korpuss), vai vēl kā citādi apriori norādot, ka šie speciālisti neko nedarīs, bet būs tikai nodokļus tērējošas mēbeles, Jūs jau saknē izslēdzat iespēju Bauskā kaut ko mainīt. Nav ainavu speciālista – nebrīnieties, ka nav parku, nav pilsētas arhitekta – nebrīnieties, ka pilsēta veidojas pilnīgā haosā, nav pilsētas mākslinieka – dzīvojiet ar plastmasas egli un noplukušajām olām, nav vecpilsētas speciālista – nešausminieties, ka vecpilsēta ar katru gadu degradējas arvien tālāk. Tiekat, taču skaidrībā ar sevi, ko Jūs gribat – rīcību un vismaz teorētiski iespējamas izmaiņas, vai tikai turpināt šķendēties par esošo pagrimumu!
novadam ar miljoniem lielu parādu un katastrofisku naudas trūkumu aktuālāko vajadzību apmierināšanai, te nosaukto speciālistu štata vietu radīšana pilsētniekiem dos no meža vestu eglīti, parkus, sakoptu vecpilsētu un visbeidzot “jaunas olas” līdzšinējo veco vietā, izrādīšanai Lieldienās. Nu ne ko jau sacerējies, pēc tavu radagabalu vai draugu iecelšanas amatos, vēl pasaki, ka drīz vien it visos rādītājos apdzīsim tās pilsētas, no kuru līdzekļiem dzīvojam ar ‘izlīdzināšanas fonda” palīdzību, varbūt, te tiešām īpašs gadījums ….
varbūt, nevainosim uzņēmēju, kurš tiešām vecas, simtreiz dažādiem materiāliem lāpītas būdas vietā bija iecerējis uzcelt dzīvojamo vai arī tirdzniecības ēku. Kaut vai daudzu prātā iecienītā “cinevillas stilā, kādā “restaurēts” vai patiesību sakot pilnīgi no jauna uzcelts izskatīgais rātsnams, tādā apjomā un izskatā, kādā tas nekad savos ‘ziedu gados” nav bijis. Nu nav vēl izmiruši tie cilvēki, kuri nojaukto rātsnamu redzējuši savām acīm, ēkā izvietoto aptieku un vēl senāk- blakus esošā kultūrpreču veikala noliktavu. Lai kā mēs censtos, arī no Drenģeru mājas, glābjot to pašreizējā veidolā, neko citu, kā “modernu zemūdeni” mēs neiegūsim un to aplūkot no malu malām tūristi nebrauks. Tad jau labāk cinevillas- rātsnama stilā ko pilsētai vajadzīgu, ja jau reiz uzņēmējam neļāva celt viņam un droši vien arī pilsētai vajadzīgu.
Nu gan “īstu gudrību” demonstrēja komentātors “mantojuma pārvalde”, norādot, ka vēl ir dzīvi tie, kas ir redzējuši “īsto rātsnamu” … Tornītis rātsnamam nojaukts 19.gs. sākumā, bet 2. un 3.stāvs nojaukts kaut kad 19.gs. 70. vai 80.gados. Nez ir kāds, kas vēl ir dzīvs un to redzējus, un kam ir jau 150 vai 200 gadi?
Ja jau uz tu (ar mazo “t”), lai iet. Tad, kur tavuprāt ir problēma – minēto speciālistu algošanā (pareizāk sakot, nealgošanā), kura līdz šim nav nesusi nekādus zaudējumus “trūcīgā” Bauskas novada budžetam, vai tomēr daudzi citi nesaprātīgi izdevumi, ar ko Bauskas jau kļuvusi slavena? Pēdējais piliens – identitāte. Padomā, kāpēc gan Bauskas novads ir kļuvis par tādu bedri, kurā viss nolaists un nekam nav naudas! Ne jau manis minēto speciālistu algošana tur pie vainas, bet tas, ka novadu jau gadu desmitiem vada cilvēki, kas neredz vajadzību pēc šādiem kadriem un nesaprot skaistas un sakoptas vides vērtību. Tieši šo cilvēku tumsonība (un tieši to tik kvēli atbalsti arī tu), ir tā, kas nesusi mums šo nabadzību un pagrimumu. Par dzīvošanu uz citu rēķina un dažādu novadu budžetiem arī tu runā kā pilnīgs nejēga. Pameklē netā skaitļus un būsi pārsteigts, cik mazāki ir daudzu nesalīdzināmi sakoptāku novadu budžeti.
Izšķērdēšana ir sākusies.Kārtējā miljona pazušanas melnais caurums. Varbūt pat 1, 5 miljonu. Galarezultātā taps tikpat autentiska ēka kā vecā pienotava Pilsrundālē- pilnīgi jauna ēka..
nu ja, ar asarām acīs stāstot par līdzšinējo novada vadītāju stulbību, ka viņi līdz šim nav pratušies izveidot amatus vēl ne vienam vien, acīmredzot, novadam svarīgam cilvēkam, kuri kopumā šeit dzīvojošajiem būtu radījuši paradīzi, gan vizuālā, gan praktiskā nozīmē, vietu, kur atlaisties palmu ēnā, ķīseļa upju krastā un padomāt, kādus vēl speciālistu krēslus izvietot jau tā piebāztajos domes kabinetos? Vien tā dzīves īstenība ir daudz vienkāršāka, tas vides skaistums un sakārtotība, kaut Pilskalna parkā būtu, ja tur darbu turpinātu cilvēks, kurš saprata savu atbildību par savu darbu un veica to pēc labākās sirdsapziņas. Nu nevar būt, ka novad kultūras nodaļā un būvvaldē strādā ar pamatskolas izglītību darbā iekāroti šoferu dēļi un meitas, kuri nu ne ko nesaprot no “plastmasas eglēm” , “savlaicīgas olu nomaiņas domes priekšā” un parka izveidošanas pilsētai dāvinātās zemes teritorijā. Sakoptu vidi nerada kabinetā brīkšķinātāji, bet cilvēki ar savām rokām, cilvēki, kuri ir ieinteresēti to darīt, nevis gaidīt, kad cits to izdarīs tavā vietā.
ja jau mums te uzradies tiešām īstais gudrītis, kurš vēl bez Broces zīmējumā redzamajiem diviem stāviem ar tornīti, redzējis vēl trešo un apgalvo, ka arhitektes Bākules vīzijās tapušais projekts ir autentisks kādreizējam pilsētas rātskungu sanākšanas un darba namam, tad lai tā būtu. Vien, ne ko tādu nebija iespējams uzsliet, ja “restauratori” būtu saglabājuši vēl caur gadsimtiem saglabāto kādreizējā rātsnama 1. stāvu. Bet, to jau tev nesaprast, datorspēlēs šādas lietas neatrast.
Ja ar sakoptu vidi saproti to, ko paveic sētnieka ar slotu, tad var jau tev piekrist, bet cilvēks ar slotu un lāpstu nav tas, kas plāno un organizē pilsētas attīstību, tās ainavas un parkus. Maz ko viņš varēs līdzēt arī vecpilsētas trūdošo namu sakarā. Problēmas, par kurām šeit iet runa, nav Kultūras nodaļas un pat ne būvvaldes kompetencē, bet speciālisti, kas pie tām strādātu, novada vadībai acīmredzot nav vajadzīgi.
kura speciālista kompetencē būtu šī speciālistu amatu gribētāja diagnoze, ar pašārstēšanos, redzams, te neiztikt?
Oriģinālajam Bauskas rātsnamam – tam, ko Broce zīmējis – akkurāt ir trīs stāvi un tornītis, nevis divi stāvi un tornītis, jo trešais stāvs ir jumta stāvs, kas arī, grozies kā gribi, ir vesels stāvs! Lūk, tā!
un tādi, kuri jumta konstrukcijas, kaut ar tajās iebūvētu tornīti, sauc par “trešo stāvu”, vēl vēlas ieņemt pilsētas galvenā arhitekta, mākslinieka, vides arhitekta un vecpilsētas speciālista amata vietas domes struktūrvienībās? Tad jautājums- kādēļ vēstures annālēs minēts vien, ka pilsētas rātskungi naudas trūkumu dēļ nojaukuši rātsnama otro stāvu, būtu sākuši ar trešo….
Jo lielāks priekšnieku, arhitektu, sargātāju, arheologu, dārznieku, rēķinātāju bars, jo lielāks bardaks, ilgāks būvdarbu laiks, lielākas izmaksas. Vajag vienu veco graustu entuziastu būves vadībā un trīs , dažreiz piecus labus amatniekus ar restauratora funktieri. Nav ko barot baru liekēžu, kas sataisījušies piezīsties pie tām drupām.
Tā māja ir galīgs grausts kas bojā Bauskas seju tā pat ,kā otra māja kas blakus Vecpilsētas zobārstniecijai vai nu jāatjauno vai jānojauc. Un arī cik ilgi nesakopta stāvēs vecā kinoteātra māja?