Baušķenieks Vitauts solījās sadedzināties pilsētas un rajona pašvaldību ēku tuvumā pirms nedēļas, 2. augustā, pulksten 14. Viņš uzskatīja, ka tā ir vienīgā iespēja panākt, lai pašvaldība piešķirtu Vitauta ģimenei remontējamu dzīvokli.
Baušķenieks Vitauts solījās sadedzināties pilsētas un rajona pašvaldību ēku tuvumā pirms nedēļas, 2. augustā, pulksten 14.
Viņš uzskatīja, ka tā ir vienīgā iespēja panākt, lai pašvaldība piešķirtu Vitauta ģimenei remontējamu dzīvokli. Par savu nodomu viņš ziņojis otrajā iesniegumā pilsētas Domei. Pirmajā iesniegumā Vitauts solījies sadedzināties kopā ar sievu. Tikai tajā nav bijis norādīts konkrēts laiks. Ar šiem iesniegumiem iepazinās arī «Bauskas Dzīve».
Mudina uz kardinālu soli
Pašlaik Vitauts ar sievu dzīvo vecpilsētā privātīpašniekam piederoša īres nama dzīvoklī bez ērtībām. Uz izmisuma pilnu soli viņu mudinājusi paaugstinātā īres maksa. To ģimene nespēj segt.
Gan Vitauts, gan sieva ir bezdarbnieki, kuri rindā pēc dzīvokļa atrodas kopš 1997. gada.
30. jūlijā Vitautu uzklausīja Inta Baltgalve, Bauskas pilsētas Domes sociālās palīdzības dienesta vadītāja, Sandra Kazāka, speciāliste iedzīvotāju un dzīvokļu jautājumos, Velta Ločmele, bāriņtiesas priekšsēdētāja, rajona Policijas iecirkņa inspektore Dace Dreijere. Pēc sarunas Vitauts atteicās no nodoma dedzināties. S. Kazāka viņam piedāvāja iegādāties pašvaldības dzīvokli izsolē. 500 latu kā kompensāciju par dzīvokļa atbrīvošanu, ja viņi nav spējīgi maksāt īri, ģimenei apsolījuši mājas īpašnieki.
Bez darba jau desmit gadu
Vitauts jau desmit gadu ir bezdarbnieks. «Daudz reižu esmu mēģinājis pie saimniekiem strādāt, taču viņi skaidri pateikuši: «Mēs redzam, ka jūs gribat strādāt, taču jums nav veselības. Nevēlamies, lai jūs darba vietā nomirtu.» Es varu izturēt pusi dienas, citreiz pusotru dienu, jo sāpes no muguras pāriet uz kājām,» par savu darba pieredzi stāstīja Vitauts. Taču ārstu noteiktas invaliditātes, kas apliecinātu, ka viņš tiešām nav darba spējīgs, Vitautam nav. «Kamēr es atradīšos slimnīcā, lai kārtotu invaliditātes grupu, tikšu izlikts no dzīvokļa,» tā atrunājās Vitauts.
Sieva Gunta, kurai arī ir veselības traucējumi, uzsvēra, ka tie ir tik nenozīmīgi, ka invaliditātes grupu viņai neviens nedos.
Vitauts un Gunta pelna naudu, strādājot gadījuma darbus. Vīrs labo sadzīves tehniku, sieva – strādā pie lauksaimniekiem. Guntas profesija – celtniece.
Rīkojas viltīgi
Līdz šim ģimene bija spējusi samaksāt īri, kas bijusi Ls 3,10 (summā ietilpst arī atkritumu apsaimniekošana). Taču saimnieki pieprasījuši maksāt Ls 11, kas ģimeni mudinājusi uz dedzināšanos. Sandra Kazāka pauda savu viedokli: «Man dokumentu mapē ir īpašnieces raksts, kurā viņa apsola kompensēt ģimenei dzīvokļa vērtību naudā, ja viņi atradīs sev mājvietu. Domāju, ka šis ir īstais iemesls, kāpēc ģimene tagad tik ļoti vēlas tikt pie pašvaldības dzīvokļa. Kādēļ gan nesaņemt kompensāciju un vēl arī pašvaldības dzīvokli?»
Gunta iebilda, ka par 500 latiem, kurus solījusi saimniece, dzīvokli nopirkt nevar. S. Kazāka piedāvāja ģimenei mitekli iegādāties to dzīvokļu izsolē, no kuriem izliktas ģimenes. Šos dzīvokļus pašvaldība nepiedāvā iedzīvotājiem, kuri atrodas rindā, jo pilsētas Domei nav līdzekļu, lai tos izremontētu.
Pārāk slinki, lai strādātu
Mājas saimnieki neslēpa, ka paaugstinātā īres maksa ir tikai iegansts, lai ģimene atbrīvotu dzīvokli, jo Vitautam un Guntai īstā dzīve sākoties naktī. Tas neesot patīkami. Neko sliktu par ģimeni saimnieki nevēlējās teikt. Vienīgi to, ka viņi ir slinki. Pārāk slinki, lai nokāptu pēc ūdens, pārāk slinki, lai divu dienu laikā malku sakrautu šķūnītī (tā ir mājas saimnieku prasība), pārāk slinki, lai pieliktu roku pagalma sakopšanā utt.
Vitauta ģimenē izaudzināti pieci bērni. Viens atgriezies no apcietinājuma. Nepilngadīgā meitene skolu nevēlas apmeklēt.
