ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Bauskas vecpilsētas un tās iedzīvotāju labā nenogurstoši brīvprātīgu darbu veic biedrība «Bauskas vecpilsēta», kam jau 20. darbības gads un kas šogad pratusi apvienot vairākas biedrības un iedzīvotājus kopienā ar savu centru «Pasta 5». Tā remontēšanā un aprīkošanā joprojām daudz darāmā.
Tomēr, kā skaidro biedrības valdes locekle Ieva Bronko-Pastore, līdztekus centra telpu ierīkošanai biedrība turpina strādāt ar vienu no lielākajiem izaicinājumiem Bauskas vecpilsētā – sakārtot un pielāgot vēsturiskās ēkas jaunām funkcijām – dzīvošanai un uzņēmējdarbībai, cienot un saglabājot kultūras mantojuma vērtības.
Šogad biedrība “Bauskas vecpilsēta”, piesaistot Bauskas novada pašvaldības finansējumu sabiedrisko organizāciju iniciatīvu realizēšanai, īstenoja projektu, organizējot praktiskas lekcijas – nodarbības, kā arī individuālas konsultācijas ēku restaurācijai un sakopšanai, finansējuma piesaistīšanai. Apmācības īstenotas, sadarbībā ar praktizējošiem un atzītiem vietēja un Latvijas mēroga jomas ekspertiem. Tās noslēdzās ar pieredzes apmaiņas un iedvesmas braucienu uz Aizputi un Tāšu muižu, informē biedrības valdes locekle Indra Liepa.
Biedrības dalībnieki, Bauskas vecpilsētas namos dzīvojošie un interesenti Dienvidkurzemes novada Aizputē tikās ar vietējā Tūrisma informācijas centra darbinieci un biedrības «Starpnozaru mākslas grupa «SERDE»» pārstāvi, tradicionālās kultūras pētnieci Signi Pucenu. Viņa iedvesmojoši iepazīstināja ar Aizputi, ar biedrības «Serdes» darbību, kā tā sākās, «jaunības trakumā» nomā uz 75 gadiem no pilsētas paņemot divus pilnīgus graustus – māju, kuras «viens gals ap 300 gadu vecs, otra daļa – ap 180 gadiem», kur bijuši dzīvokļi; un bijušo koloniālpreču noliktavu. «SERDES» mākslinieku rezidenču centrs Aizputē atrodas Atmodas ielā 9. Ēku komplekss Atmodas un Jāņa ielu stūrī ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas celts laika posmā no 1715. gada līdz 19.gs. vidum. Gadu gaitā uzņēmīgie entuziasti ēkas sakopuši, veikta restaurācija, šeit plenēros tiekas mākslinieki, dzīvo rezidencē. Jānis Tolpežņikovs vada restaurācijas darbnīcas, Mārcis Bendiks iekārtojis un vada klasisko melnbaltās foto laboratoriju, strādā Kārlis Alainis – tēlnieks, čuguna simpoziju vadītājs. Paveiktais iedvesmo.
Tāpat Aizputē iedvesmo ēkas un to īpašnieki, kas uzdrošinājušies iegādāties pamestas un pusbrukušas senas mājas. Signe baušķeniekus ieved Amalienburgas muižas namā, kura saimniece Marta Gaile. Viņa ļoti vēloties atjaunot šo ēku Aizputei, viņas pārliecība esot: «Visām vecajām ēkām ir jāatver durvis un jāielaiž namos jauna dvēsele». Uz iepriekš pamestas koka ēkas, Lēvenhainu nama Pasta ielā 5, sienas uzraksts vēsta: «Esmu 180 gadu vecs. Galīgi saguris… Cilvēki bija par mani aizmirsuši. Drīz mani atjaunos, un es atkal būšu stalts. Cilvēki ir labi…» Šo namu atjauno tā tagadējais saimnieks Jānis Kreicburgs.
Jāpiemin, ka Aizputē darbojas arī Aizputes renesanses biedrība, ar kuras atbalstu izdotas pilsētas vēsturisko namu īpašniekiem gan praktiski, gan iedvesmai noderīgas brošūras – par to, kas jāzina un jāņem vērā, ja dzīvo un apsaimnieko īpašumu vēsturiskajā centrā, ja renovē vēsturisku ēku; gan arī iedvesmojošs izdevums «Vēsturiskā apbūve Aizputē – vērtības, iespējas, nākotne.»
Pēc Aizputes vēsturiskā centra apskates baušķenieki devās uz Tāšu muižu Medzes pagastā, ko sakopuši, aprūpē un atjauno seno ēku pētnieks, būvniecības arheologs Juris Zviedrāns un viņa dzīvesbiedre arhitekte Kristīne Veinberga. Bauskas vecpilsētas iedzīvotāji jau iepriekš lekcijās tikušies ar abiem ekspertiem, paskaidro I. Liepa, turklāt J. Zviedrāns un K. Veinberga izgatavo projektu jumta pārbūvei vēsturiskai dzīvojamajai mājai Plūdoņa ielā 18 (ēka uzbūvēta 18. gadsimtā un piebūve uzcelta 19. gadsimta vidū).
J. Zviedrāns iepazīstināja gan ar Tāšu bijušās muižas kungu dzīvojamās ēkas vēsturi, gan paveikto tās atjaunošanā. Kungu māja būvēta 1734. gadā, bet pārbūvēta 19.gs. vidū un 20.gs. sākumā. Celtnē saglabājušies vērtīgi baroka stila kamīni, no akmens izgatavots galvenās ieejas portāls, sākotnējā akmens plātņu grīda hallē, parkets, sienu paneļi, 19.gs. sākuma ārdurvis, logi, kāpnes u.c.
Kā vērtē baušķenieki, bijušās muižas ēku nomnieks un seno māju pētnieks izbauda atjaunošanas procesu, viens no J. Zviedrāna kredo: «Mēs nepielāgojam ēkas savām vajadzībām, bet paši tām pielāgojamies. Neizmest neko, kas vēl izmantojams, un tas ir savā ziņā zaļais dzīvesveids.»
Kā atzīst projektā ieklāvušies Bauskas vecpilsētas namīpašnieki – apmācībās ir gūta lielāka izpratne par seno ēku nozīmi un vērtību, kā arī pieejām to saglabāšanā, gūts ieskats restaurēšanā. Nenovērtēta ir pareiza ēku ikdienas kopšana, kas neprasa lielus līdzekļus.
Izmantoti Indras Liepas, Daces Balodes, Kristīnes Selanes foto.
Ko tad dīkdieņi un tukšu salmu kūlēji nepaņēma no pašvaldības Dreņģeru iebraucamo sētu, bet gan nevēsturisku un normāli izmantojamu ēku? Drenģeru sētā varētu realizēt visas savas zināšanas un kometences…vai tomēr, kā saka mācītājs klausās manos vārdos nevis skatās manos darbos.
Skumji, ka Bauskā, kas ir sena pilsēta tikai 60km no Rīgas valda totāls un pie tam karojošs provinciālisms. Te nav vajadzīgi speciālisti, pietiek, ka vieta ir aizpildīta – visu mākam paši (paši dzenam un paši dzeram)! Te nav vajadzīgi gudri, izglītoti, aktīvi pilsētnieki, kas grib uzlabot dzīvi pilsētā. Vienmēr kāds pamanās visus apriet! Un ja nu tiešām kādam izdosies kaut ko izdarīt – tā būs katastrofa, nebūs par ko lamāties un gausties!
,,Bauskas vecpilsēta,, ar savu centru «Pasta 5». vispirms tiekat galā ar publisko tualeti,kura atrodas jums blakus un galīgi nēiederas uz vecpilsētas fona un tad jau māciet iedzīvotājiem kā jāizskatās un kā jākopj viņu mājas. Vispirms parādiet paraugu ar publisko tualeti vai arī to koka baraku,kuru uzcēla ēdinātājs tieši rātslaukumā!!! Koka barakas uzcelšana rātslaukumā ir tieši tas par ko jūs cīnaties??Kā jūs cīnaties par vecpilsētas saglabāšanu,bet koka baraka tiek uzcelta???Varbūt,ka iespējami izpildāt pasūtījumus un iespējami,kāds vēl par to maksā???
Vai Pastorei pašai mājai ir koka logi? Jā, biedrība varēja mierīgi iekārtoties Dreņģeru iebraucamajā sētā.
tie latvieš baur ir vien forš cilvēk, par sav naud pat man vectēv celt kūt, ar visēm lop iekš to, prot augšām celt
vecās ekas ir jaglabj ar steigu, ja ne mes to darisim, kas tad, musu berniemtad nebus ne atminu ,ne priekstatu par to!
Hallo, logi! Ir kādas idejas kā tieši glābt? Padalieties, lūdzu!
Tev kauna ir vai nav.Cilvēki strādā arī savā brīvajā laikā par velti.Bet Tu te rej kā krancis.
bet tieši cilvēki ir jāglābj ar steigu, lai mūsu izglītības sistēma “neražotu” tādus, kā komentāra “logi” rakstītājus. Un vēl daudzus citus, kuri citas kultūras mūsu iekarotāju- vāciešu, poļu, krievu celtās muižas uzlūkotu kā latviešu kultūrai piederīgas. Kā arī, ko jūs te darītu, ja nebūtu pieejama Eiropas savienības nauda, no kā tad maksātu algas šiem visiem atmiņu un priekšstatu uzturēšanas speciālistiem? Pretstatam, tad ko par šiem vairāk par 30 neatkarības gadiem mēs esam radījuši savas varēšanas, sava latviskuma uzturēšanai, vai tieši otrādi, manīgu cilvēku vēlmju izdabāšanai?
Paldies par līdz šim paveikto. Citu Bauskas kvartālu veco namu iedzīvotāji arī grib piedalīties šādos pasākumos.