«Bauskas Dzīve» sniedz iespēju izteikties 8. Saeimas deputātu kandidātiem no mūsu rajona, kuri kandidēs Zemgales vēlēšanu apgabalā. Šoreiz atbildes sniedz trīs deputātu kandidāti no Sociāldemokrātu savienības.
«Bauskas Dzīve» sniedz iespēju izteikties 8. Saeimas deputātu kandidātiem no mūsu rajona, kuri kandidēs Zemgales vēlēšanu apgabalā. Šoreiz atbildes sniedz trīs deputātu kandidāti no Sociāldemokrātu savienības (SDS).
SDS ir politiska organizācija (partija), kurā brīvprātīgi apvienojušies Latvijas sociāldemokrāti, lai realizētu sociāldemokrātijas principus un idejas. Nākamreiz «Bauskas Dzīve» uz sarunu aicinās apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK deputātu kandidātus – Intu Baltgalvi, Bauskas pilsētas Domes sociālās palīdzības dienesta vadītāju, Agru Zaķi, Iecavas vidusskolas direktori, Pēteri Gabriloviču, LR Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas izpilddirektoru. Aicinām lasītājus zvanīt un jautājumus deputātu kandidātiem pieteikt pa tālruni 1-3922963 līdz 14. augustam (ieskaitot).
«Viens Latvijas labā neko nevar izdarīt!»
Uz «Bauskas Dzīves» un lasītāju uzdotiem jautājumiem atbild ALFRĒDS GREISELIS.
Atgādiniet, kuru reizi jūs kandidējat vēlēšanās?
– Saeimas vēlēšanās kandidēju otru reizi. Kandidēju arī iepriekšējās – 7. Saeimas – vēlēšanās.
Vai esat pieļāvis iespēju, ka varbūt arī šoreiz neizdosies iekļūt Saeimā?
– Es par iekļūšanu vai neiekļūšanu nemaz nedomāju.
Jūs esat bijis Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs 1996. un 1997. gadā un LZS priekšsēdētāja pirmais vietnieks 1998. gadā. Kāpēc trešo reizi nekļuvāt par LZS priekšsēdētāju?
– Divas reizes mani LZS kongresā ievēlēja par partijas priekšsēdētāju. Trešo reizi neievēlēja, jo valdē bija vienošanās, ka jāizvirza Laimonis Strujevičs no Ventspils, jo ventspilnieki lielākoties finansēja partiju.
Ko jūs esat veicis, būdams LZS priekšsēdētājs?
– Apvienoju divas partijas – LZS un Tautsaimnieku politisko apvienību utt.
Kāpēc jūs bijāt saistījies tieši ar LZS?
– Mans tēvs bija LZS biedrs no Pirmā pasaules kara beigām līdz Kārļa Ulmaņa apvērsumam 1934. gadā, kad Ulmanis likvidēja visas partijas. Manu iesaistīšanos LZS var saukt par pēctecību. Tēva saistības dēļ ar LZS krievu laikos, kad strādāju par Saulaines sovhoztehnikuma direktoru, nācās rakstīt iesniegumu, lai mani sliktās veselības dēļ atbrīvo no direktora pienākumu pildīšanas. «Čekisti» bija atklājuši, ka mans tēvs bijis LZS biedrs, un uzskatīja, ka es nevaru audzināt bērnus ar «sarkanu izcelsmi».
Kā jūs raksturotu LZS citu partiju vidū?
– Atbalstītāju LZS laukos ir maz, jo tā pievērsusies pilsētām. Pagājušajā gadā pēc pašvaldību vēlēšanām, kad no LZS Rīgas Domē iekļuva tikai viens cilvēks, valde pieņēma lēmumu, ka LZS jālikvidē. Tā tika pārdēvēta par centrisku partiju LZS. Kad kongresā ar pāris balsu pārsvaru tika pieņemts jauns nosaukums, es no šīs partijas aizgāju. Pēc vēlēšanām iecerēts nosaukumu LZS atmest.
Kāpēc nolēmāt pievērsties SDS?
– SDS jeb tā dēvēto Baldzēna partiju izvēlējos tāpēc, ka tā ir daudz nacionālāka nekā LZS. LZS kandidē vēlēšanās kopā ar Latvijas Zaļo partiju.
Ko jūs pats reāli varētu izdarīt Latvijas labā?
– Ha! Viens Latvijas labā neko nevar izdarīt! Vienīgi, tiekot Saeimā, var izveidot tādu valdību, kura būtu ieinteresēta samazināt bezdarbu.
Kā lai vēlētājs spēj orientēties priekšvēlēšanu solījumu jūklī?
– Visvienkāršāk ir palūkoties desmit gadu atpakaļ un izvērtēt, kas ir bijis pie varas, kā virzījusies valsts attīstība, kā cilvēks dzīvo? Kāpēc valstī 12 – 15 tūkstoš bērnu neiet skolā? Ja katrs bērns līdz 18 gadu vecumam saņemtu vienu latu dienā, situācija uzlabotos. SDS vienīgie programmā uzsver, ka dubultos bērnu pabalstus.
Jūs esat dzimis 1939. gadā. Ja iekļūsit Saeimā, vai gadu nasta netraucēs pilnvērtīgi strādāt?
– Tādā gadījumā jājautā, vai mūsu Valsts prezidente var pilnvērtīgi strādāt, jo viņa ir vecāka par mani.
«Man nepietiek tikai aiziet uz nobalsošanu»
Atbild JĀNIS RĀZNA.
Jūs esat bijis 6. Saeimas deputāts. Uz 6. Saeimu kandidējāt no demokrātiskās partijas «Saimnieks». Kāpēc toreiz nolēmāt saistīties ar «Saimnieku»?
– 6. Saeimu vēlēja 1995. gadā. Toreiz cilvēkus satrieca bankas «Baltija» un «Olimpija». Domāju, ka man kaut kas ir jādara. Mani saistīja «Saimnieka» programma, kurā tika pausts atbalsts vidējiem uzņēmējiem, uzsvērta sociālo jautājumu risināšana utt. SDS ir līdzīga «Saimniekam». Nelaime tā, ka «Saimnieks» netika pie valdības veidošanas, bet iekļuva tikai koalīcijā. Līdz ar to tika veidots valdības koalīcijas līgums, kurā jautājumi tika saskaņoti un pārfrāzēti. Šis līgums, nevis partijas programma, ir noteicošais dokuments. Tāpēc reizēm bija smagi brīži, jo es sapratu, ka neesmu gatavs balsot par to, kā nebija partijas programmā.
Vai jūs piekrītat, ka Saeimā viens nav karotājs?
– Viens var gluži vienkārši godīgi strādāt un pildīt to, ko solījis vēlētājiem. Taču solījumus ir grūti pildīt, ja valdībā veidojas koalīcija.
Kāds bija jūsu devums tautai, kad bijāt 6. Saeimā?
– Es biju Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs. Domāju, ka mēs godprātīgi strādājām. Varu droši teikt, ka neesmu darījis neko tādu, kas nebūtu vēlētājiem pieņemams, neskaitot balsošanu par to, kas nebija partijas programmā. Jau izskaidroju, kāpēc nācās balsot par ko citu.
7. Saeimas vēlēšanām jūs kandidējāt jau no Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības. Kāpēc? Kādēļ 8. Saeimas vēlēšanās kandidējat no SDS?
– «Saimnieks» bruka tajā laikā. Man bija daudz piedāvājumu no citām partijām, taču mani tās neinteresēja. Es atradu neitrālu partiju – Latvijas Zaļo partiju – no kuras balotējos.
Valdībā līdz šim nav bijusi sociāli orientēta partija. Uzskatu, ka SDS ir pirmā nopietnā sociāli orientēta partija, kas parādījusies pirms 8. Saeimas vēlēšanām. Ja tāda partija Latvijā būs, situācija sociālos jautājumos pakāpeniski uzlabosies.
Eiropas valstīs šādas partijas (dažkārt arī ar citām koalīcijām) ir pie varas. SDS programma aizstāv nabadzīgo un vidējo iedzīvotāju – pensionāru skolotāju, mediķi. Mūs visus saista izglītība un medicīna, tām ir svarīga nozīme SDS programmā.
Jums netīkot sēdošs darbs kabinetā. Kāpēc tomēr atkal vēlaties būt deputāts?
– Tā ir viena no pretrunām manī. Es esmu vairāk politiski orientēts, man nepietiek tikai aiziet uz nobalsošanu. Taču man tiešām netīk sēdošs darbs. Es negribu teikt, ka Saeimā tas ir tikai sēdošs. Mūsu deputāti ir par slinku, lai brauktu ārpus Saeimas, skatītos, vērtētu un tad pieņemtu likumus. Deputāts sēž 11 stundu nedēļā – plenārsēdē un komisijas sēdēs.
«Atcelsim valdības noteikto 18% PVN Latvijas zemnieku ražotai lauksaimniecības produkcijai,» rakstīts SDS programmā. Cik reāls ir šāds solījums?
– Runa drīzāk ir par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu lauksaimniecības produkcijai, lai atbalstītu zemniekus.
«Es būšu tautas pārstāvis»
Atbild Ivars Balodis.
Kāpēc jūs kandidējat 8. Saeimas vēlēšanās?
– Kā vēsta plašsaziņas līdzekļi, sociāldemokrātiskais virziens politikā Eiropā sāk dominēt. Liberāldemokrātiskais virziens Latviju ir novedis tur, kur mēs esam, tāpēc man šķiet pievilcīgs iepriekš minētais virziens. SDS priekšsēdētājs, 7. Saeimas deputāts Egils Baldzēns, darbojas Saeimā, aizstāvot mazo cilvēku. Iepazīstoties ar partijas pamatnostādnēm un programmu, tur paustās idejas mani aizrāva. Jāņa Rāznas iespaidots, es iestājos SDS.
Jums nav politiskās pieredzes kā partijas kolēģiem rajonā. Vai tas netraucēs iesaistīties politikā?
– Es būšu tautas pārstāvis, kurš redz, kas notiek apkārt. Man ir daudz jautājumu un ierosinājumu Saeimai. Piemēram, kāpēc valstī ir tik liels bezdarbs? Kāpēc mēs nevaram attīstīt lauksaimniecisko ražošanu?
Kā jūs gatavojaties 8. Saeimas vēlēšanām?
– Aktīvi darbojos dažādos partijas sarīkojumos.
Kā varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi?
– Nepieciešams pašvaldības atbalsts.
«Ieviesīsim uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu nodokļu politiku,» rakstīts SDS programmā. Ko domājat ar «labvēlīgu nodokļu politiku»?
– Līdzekļi, kuri tiek ieguldīti ražošanas attīstībā, minimāli jāapliek ar nodokļiem, jāatbalsta jaunu darba vietu radīšana.
«Panāksim, ka ik gadus tiek palielināts veselības aprūpes budžets par 20 miljoniem,» minēts programmā. Kur ņemsit līdzekļus?
– Visi maksās godīgi nodokļus, tiks apkarota kontrabanda, samazināti «uzpūstie» ierēdņu štati utt.
***
ALFRĒDS GREISELIS
Dzimis 1939. gadā.
Izglītība: augstākā.
Darbavieta: zemnieku saimniecības «Sēļvilciņi» īpašnieks.
JĀNIS RĀZNA
Dzimis 1947. gadā.
Izglītība: augstākā.
Darbavieta: SIA «Lielmežotne» ražošanas direktors.
Ivars Balodis
Dzimis 1941. gadā.
Izglītība: augstākā.
Darbavieta: SIA «Lauku būves un montāža» valdes priekšsēdētājs.
