Vasaras jaukākajā laikā, 20. jūlijā, debesu dzidrumā rotājās saule, tad saradās mākoņi, kas atnesa tīkamu veldzi – lietutiņu…
Vasaras jaukākajā laikā, 20. jūlijā, debesu dzidrumā rotājās saule, tad saradās mākoņi, kas atnesa tīkamu veldzi – lietutiņu… Sakoptajā Budbergas parkā Paņemūnes skolas daudzināšanas svētkos šo dienu vēl gaišāku darīja viņi – mūsu kādreizējie skolēni, kuri izauguši par staltiem cilvēkiem, krietniem darba darītājiem, kultūras dzīves veidotājiem, skolotājiem. Kādreiz mūs vienoja (1953. – 1965. gads) Paņemūnes skola, kuras jau sen nav (kopš 1967. gada).
Nejauši pašam jāatceras savas skolas gaitas, jo esmu ilgāka laika brunavietis. Mani zēna gadi aizskrējuši Bauskas pusē – no dzimtās vietas Bārbelē pa skolām Bārbelē, Skaistkalnē, Jaunsaulē. Esmu beidzis Mežgaļu septiņgadīgo skolu, rudenī piedalīšos tās svētkos kā bijušais pirmā izlaiduma absolvents.
Neaizmirstamas palikušas manas pirmās pedagoģiskā darba gaitas Brunavas pamatskolā par skolas pārzini. Strādāju, kā pratu. Pirms pirmā mācību gada beigām aizgāju padomju armijā. Pēc trim gadiem turpināju darbu Brunavas pamatskolā. Sapratu – pašam jāmācās, lai citus varētu izglītot, tāpēc iestājos toreizējās Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes neklātienē.
Visjaukākās atmiņas glabāju par 12 skaistiem un darbīgiem gadiem Paņemūnes skolā. Tas bija jaunības spēka laiks. Izveidojās ģimene, piedzima abas meitas.
Ļoti patika piedalīties Paņemūnes daudzināšanas svētkos. Vissirsnīgākā pateicība Brunavas pagastam un Paņemūnes skolas bijušajiem skolēniem, skolotājai Laimdotai Mustermanei un daudziem citiem par patiesiem vārdiem, skolas vēstures apkopojumu. Paldies bijušajiem audzēkņiem, kuri novērtējuši skolotāju sniegtās labās zināšanas, stingrību, darbošanos dažādos pulciņos, prieks par skaistiem ziediem…
Neparasti, bet manas skolotāja darba gaitas ritējušas upju tuvumā – Sproģu pamatskolā (bijusī Oškalna) pie Susējas upes. Kurmenes, Paņemūnes un Brunavas pamatskolā strādājot, Mēmeles dzidrie ūdeņi tecējuši līdzās neskaitāmo skolēnu straumei, kuriem atdots viss mūžs. Katra lāsīte veidojusi jūru. Tā ir laime!
Gadi kā mākoņi aizslīd,
Satumst un saulaini mirdz.
Tie skolas rudeņi un tālās ziemas,
Tās katru dienu atnāk ciemos…
V. ZABORSKIS, skolotājs pensionārs Aizkraukles rajonā
