Reizēm mēdz brīnīties, kā, piemēram, var noslīkt labs peldētājs? Iespējams, ka cilvēks slimojis ar epilepsiju, bet nav to zinājis, un piezagusies nelaime.
Reizēm mēdz brīnīties, kā, piemēram, var noslīkt labs peldētājs? Iespējams, ka cilvēks slimojis ar epilepsiju, bet nav to zinājis, un piezagusies nelaime.
Par to brīdina Aleksandrs Kovaldins, Latvijas Epilepsijas slimnieku asociācijas valdes loceklis.
Lielākas un mazākas lēkmes
Latvijā 1000 cilvēku vidū ir apmēram trīs epilepsijas slimnieki. No tiem 26 procenti ir bērni. Šie skaitļi attiecas uz diagnosticētiem saslimšanas gadījumiem. Daudziem slimība nav atklāta, bieži tā tiek slēpta. Epilepsijas izpausmes ir ļoti nepatīkamas gan pašam, gan citiem, turklāt ar to saistās daudz nepamatotu mītu.
Epilepsijas lēkmes var izpausties dažādi – gan ar, gan bez samaņas zaudēšanas. Visizplatītākās ir tā dēvētās lielās ģeneralizētās epilepsijas lēkmes, kas ilgst vienu divas minūtes. Cilvēks zaudē samaņu, nokrīt, palēninās viņa elpošana, dažkārt tā apstājas. Seja kļūst zilgana, skatiens sastindzis. Šī fāze ilgst apmēram 30 sekunžu, pēc tam ķermenis sāk raustīties, notiek siekalu izdalīšanās, bieži arī negribēta, spontāna urinēšana un mēles sakošana. Pamostoties slimnieks nespēj pilnībā notikušo atcerēties, jūtas noguris un vēlas pagulēt.
Ir arī mazākas lēkmes – cilvēkam saļogās ceļgali, viņš nespēj nostāvēt kājās un krīt, īslaicīgi zaudējot samaņu. Skolas vecuma bērniem visbiežāk epilepsijas lēkmes izpaužas kā garīga prombūtne, «atslēgšanās» uz dažām sekundēm. Dažkārt tas var notikt pat 20 – 30 reižu dienā. Bērns it kā aizsapņojas, reizēm viņa sejā ir neparastas grimases, raustās rokas, mainās stāja. Arī pieaugušajiem epilepsijas lēkmes var izpausties kā apziņas aptumšošanās pat uz vairākām minūtēm. Slimniekam var būt arī automātiskas – neapzinātas – kustības, ko pēc tam pats cilvēks neatceras.
Bojā smadzenes
Epilepsija ir ārstējama. Taču katras lēkmes laikā smadzenēm ir liela slodze, tās tiek bojātas.
Mediķu prakse liecina, ka cilvēki nepazīst epilepsijas lēkmes un nezina, kā palīdzēt. Aizdomas par saslimšanu jāpārbauda pie ārsta neirologa. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu diagnozi var precizēt arī specializētos epilepsijas kabinetos. Tādi Latvijā ir divi. Gaiļezera 7. klīniskajā slimnīcā, kur pacientus pieņem profesors Egīls Vītols, un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, tur pieņem ārsti Aleksandrs Kovaldins, Guntis Rozentāls, Baiba Norīte un Sandra Lindenberga. Bez ārsta norīkojuma tas ir maksas pakalpojums. Medikamenti epilepsijas ārstēšanai ir iekļauti bezmaksas zāļu sarakstā.
No epileptiķa nevajadzētu baidīties, pēc lēkmes šie cilvēki turpina normālu dzīvi.
***
Skaidrojums
Kā palīdzēt epilepsijas lēkmes laikā?
Atcerieties – lēkme var sākties jebkur – uz ielas, mājas svinībās, darba vietā. Nekrītiet panikā!
Slimnieka kaklu atbrīvojiet no cieša apģērba, lai cilvēks varētu viegli elpot.
Ja iespējams, centieties pagriezt slimnieku uz sāniem un kaut ko mīkstu palikt zem galvas, lai krampju brīdī pasargātu viņu no ievainojumiem.
Nemēģiniet kaut ko ievietot starp slimnieka zobiem (tā mēdz darīt, cenšoties pasargāt mēli no sakošanas), celt cilvēku augšā un ierobežot viņa kustības lēkmes laikā.
Ja slimnieks nav atguvis samaņu 15 minūšu laikā vai lēkme atkārtojas, izsauciet ātro palīdzību.
