Pēc veiksmīgi absolvētas Lielbritānijas Karaliskās militārās akadēmijas Sandhērstā pagājušās nedēļas nogalē mājās atgriezās iecavnieks Rihards Šķeltiņš.
Pēc veiksmīgi absolvētas Lielbritānijas Karaliskās militārās akadēmijas Sandhērstā pagājušās nedēļas nogalē mājās atgriezās iecavnieks Rihards Šķeltiņš.
Šāda izglītība militārā jomā Latvijā ir tikai vienam virsniekam – divdesmit vienu gadu vecajam Rihardam.
Brāļi – uzticamākais balsts
Dienā, kad «Bauskas Dzīve» ciemojās pie Riharda un viņa brāļa Daiņa Kravaļa, no misijas Kosovā atgriezās vidējais brālis Jānis Kravalis. Visi trīs brāļi savu dzīvi saistījuši ar profesionālu darbību militārā jomā.
Vecākais – Dainis – pēc dienesta padomju armijas desantniekos nolēma turpināt dienestu tolaik, neatkarības laika pirmajos gados, atdzimušā Zemessardzē. «Biju jau padomju armijas staršina, bet zemessargos nācās visu sākt no nulles. Tagad esmu Bauskas 53. Zemessardzes bataljona 2. rotas komandieris,» stāsta Dainis. Viņš absolvējis Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kur ieguvis vidējo militāro izglītību.
Vidējā brāļa Jāņa militārās karjeras sākums bijis dienests Latvijas armijā – 53. Bauskas Zemessardzes bataljonā. Tagad Jānis strādā Militārajā policijā, viņš ir eskorta vada seržants. «Jāņa uzdevums – plānot dažādus eskorta maršrutus,» skaidroja Dainis. Sarunas laikā Jāņa nebija klāt, taču abi brāļi prata viņa karjeras līkločus atklāt jo sīki. Izšķirīgos brīžos brāļi cits citam ir visuzticamākais balsts.
Līdzās šeihu dēliem
Vecākais brālis vienmēr esot bijis labs paraugs jaunākajiem. Rihards no 12 gadu vecuma darbojies jaunsargos, 18 gadu vecumā viņš dienējis zemessargos. Pēc Iecavas vidusskolas absolvēšanas Rihards iestājies Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, tur saņēmis piedāvājumu izmēģināt spēkus konkursā par iespēju braukt mācīties uz Lielbritāniju. «Bija jāiztur dažādi testi, arī psiholoģiskais un fiziskais, labi jāprot angļu valoda,» atceras Rihards.
«Lielbritānijas Karaliskā militārā akadēmija Sandhērstā ir ļoti prestiža skola. Pasaulē tādas ir tikai divas. Otra ir Amerikā, Vestpointā. Skolā mācījās arī karalisko ģimeņu un šeihu dēli. Sākumā nebija viegli. Britu angļu valoda atšķiras no tās angļu valodas, ko esmu apguvis šeit, bet militārās akadēmijas mācībvalodu varētu uzskatīt par trešo valodu. Tajā ir ļoti daudz profesionālu terminu,» atzina Rihards.
Ļoti stingras prasības
Pirmos mēnešus naktīs nācies gulēt trīs stundas, jo ļoti daudz laika jāvelta, lai sagatavotos nākamai dienai. Viena zābaka spodrināšanai līdz vajadzīgajam «līmenim» patērētas pat divas un vairāk stundu. «Bija stingri jāievēro dažādas prasības, piemēram, nedrīkstēja brīvajā laikā staigāt sporta apģērbā un sporta apavos, nedrīkstēja valkāt brūnas kurpes, tām bija jābūt melnām. Uz rokas jābūt pulkstenim ar ciparnīcu, nevis elektroniskam ekrānam,» skaidro Rihards. Varbūt kādam tas liekas dīvaini, bet šīs prasības audzina raksturu.
Jautāts par «dedovščinu», Rihards atbildēja – tas, kas pie mums ir ārpusreglamenta attiecības, akadēmijā bijusi parasta lieta. Neesot nekas nelikumīgs, ja par neizdarību karavīram liek izpildīt fiziskus vingrinājumus.
Kā interesantu un godpilnu pienākumu Rihards min iespēju būt Anglijas karalienes eskortā. Tas esot īpašs gods, par kuru lepni ir pat angļu studenti.
Draugi nav aizmirsuši
Pašlaik Rihards bauda pavisam īsas brīvdienas. Drīz būs zināms, kur puisis turpinās dienesta gaitas, jo Latvijas armijā jādien pieci obligātie gadi (par iespēju mācīties Lielbritānijā). Iegūtā prestižā augstākā izglītība domāta profesionālā dienesta karavīru (virsnieku) apmācīšanai.
Brīvajā laikā Rihards labprāt spēlē basketbolu, priecājas, ka draugi viņu nav aizmirsuši un labprāt apciemo. Nākotnē iecerēts iegūt arī augstāko akadēmisko izglītību, iespējams, pedago- ģijā.
