Septembri un jaunā mācību gada sākumu tīņi gaida ar dažādām izjūtām. Grupa «Tumsa» parūpējusies, lai skumju brīdi varētu vieglāk pārlaist.
Septembri un jaunā mācību gada sākumu tīņi gaida ar dažādām izjūtām. Grupa «Tumsa» parūpējusies, lai skumju brīdi varētu vieglāk pārlaist.
Tieši 1. septembrī plānots nodot klausītāju vērtējumam jauno, jau ceturto grupas albumu «Spēlējot debesīs».
Radiostacijās tikko parādījusies dziesma «Es esmu mazliet don Kihots», kompozīciju «Tā tas, mās» daudzi jau paspējuši iemīļot. Sākts darbs ar videoklipu albuma tituldziesmai «Spēlējot debesīs».
«Bauskas Dzīvei» bija izdevība dzirdēt visas 12 diskā ietvertās melodijas. Tajās saklausāmi «Tumsas» raksturīgie motīvi, šoreiz varbūt daži nedaudz smeldzīgāki, taču arī gaišas mīlestības caurstrāvoti.
«Albums ir pilnībā veltīts mīlestībai,» atzīst Mārtiņš Freimanis. «Spēlēt debesīs ir tas pats, kas iemīlēties, jo tā ir pacilājoša un augsta sajūta. Albumā nav nevienas dziesmas, kurā nebūtu pieminētas debesis. Tāpēc disku varēs klausīties kā filmu bez attēla. Katra nākamā dziesma papildina cita citu un veido kopīgu sižetu.
Vai tu pats arī esi mīlestības izslāpis?
– Nežēlīgi! Tu pasaki, kurš tāds nav? Nav tādu cilvēku, visi grib mīlēt. Kāpēc man jāraksta dziesmas par kaut ko sliktu? Gribu, lai no maniem sacerējumiem skan pozitīvais, mīļums, brīvība. Es taču redzu, cik ikdienā pasaule ap mums ir ļauna.
Visos iepriekšējos albumos bija 13 kompozīciju. Tu pat skaidroji, tas ir kā obligāts nosacījums. Jaunajā ir tikai 12 dziesmu. Kāpēc tā?
– Tūlīt tev pateikšu: albumā ir 12 dziesmu par mīlestību, bet 13. ir mūsu dzīvoklis.
***
Te vieta nelielai atkāpei. Mārtiņš Freimanis vairs nedzīvo Liepājā. Klusās Apšu ielas vietā viņš tagad īrē dzīvokli Rīgas centrā, kādas mājas 4. stāvā, un tā numurs ir 13. Divas istabas ir gaišas, pagaidām vēl brīvas no mēbelēm, aprīkotas ar modernu mūzikas atskaņošanas aparatūru. Kad satikāmies ar Mārtiņu Vecrīgā, viņš šķita noguris, lielās slodzes nedaudz nomākts. Toties, atnākot uz dzīvokli, nepārprotami radās iespaids, ka šeit viņš jūtas labi. Pats savā dzīvoklī, nost no ikdienas negācijām, sabiedrības pārliekas uzmanības. Turklāt šo dzīvokli viņš īrē kopā ar kādu sev jauku cilvēku.
«Cik var izturēt nemitīgo braukāšanu no Liepājas uz Rīgu un atpakaļ,» pārmaiņas skaidro Mārtiņš. «Lai cik mīļa būtu Liepāja, tomēr iespēju strādāt, arī nopelnīt Rīgā ir vairāk. Pašlaik intensīvi rit filmas «Atved mani mājās» uzņemšana. Tajā man galvenā loma, esmu īpatns fotogrāfs.
***
Šonedēļ uz Dailes teātra skatuves tu trijās izrādēs atkal būsi Kaupēns.
– Man šī loma jau kļuvusi par rutīnu, jo spēlēju to ceturto gadu. Manuprāt, iestudējums novests līdz pilnībai, kļuvis profesionālāks, dažreiz aktieri paši kaut ko nedaudz pamaina.
Vai tu šo lomu spēlē ar mazāku atdevi nekā sākumā?
– Protams, ka ne. Darbu uz skatuves veicu kā profesiju. Mana profesija šīs nedēļas nogalē būs Kaupēns. Kaut gan apnicis ir ļoti, gribas ko jaunu. Liepājas teātra mākslinieciskam vadītājam ir dažas idejas padomā.
