Labrenča un uguns diena bija 10. augustā. Uguns diena tik tiešām un ne viena vien.
Labrenča un uguns diena bija 10. augustā. Uguns diena tik tiešām un ne viena vien. Saules karstumā Latvijā izkaltusi zeme, deg meži, purvi, cilvēku mājokļi.
11. augusts – Brīvības cīnītāju piemiņas diena. Kurzemē, Mordangā, pulcējas nacionālie partizāni, pretošanās kustības dalībnieki un visi, kam neaizmirstams traģiskais laiks pēc Otrā pasaules kara, kas neatnesa mūsu tautai brīvību un mieru, bet garus pakļautības gadus zem svešas, naidīgas varas. Brīvības cīnītājus Mordangā ar klātbūtni godināja Latvijas aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis.
Rajonā der atcerēties arī 13. augustu. Pirms 55 gadiem tepat, netālajos Īslīces «Kairos», kāds drosmīgs vīrs, čekas karaspēka ielenkts, palika neuzvarēts, atstājot kaujas laukā trīs kritušus ienaidniekus čekistus, pats izglābjoties. Neilgi pēc tam, 4. septembrī, nodevības dēļ viņš gāja bojā. Par šo seno notikumu liecina piemiņas akmens «Kairos» un pie vecās pagastmājas saules svelmē brūnēt sākušā zālienā balts krusts.
15. augusts. Aglona. Tūkstošiem svētceļnieku godināja Jaunavu Mariju.
1991. gada 19. – 21. augusta traģiskie notikumi izšķīra – būt vai nebūt mūsu Latvijai neatkarīgai valstij un brīvai no sarkanās impērijas žņaugiem.
Un tad nelaimīgais 23. augusts, kad 1939. gadā šajā datumā divas lielvalstis – Vācija un PSRS – pārvilka svītru mūsu mazās Latvijas neatkarībai uz pusgadsimtu.
Visbeidzot saviļņojošais 1989. gada 23. augusts, kad trīs Baltijas tautas brīvības alkās sadevās rokās dzīvā ķēdē – no Igaunijas ziemeļu robežas līdz Lietuvas–Polijas robežai, parādīja pasaulei, kas mēs esam, kur mēs esam un ko gribam. Tā bija brīvība.
Skumji, ka garīgumu, kas tautu piecēla kājās atmodas laikā, tagad mīda materiālisma rullis.
