Latvijā arvien pieaug to cilvēku skaits, kam ir paaugstināta kuņģa skābe un tās radītas slimības, komplikācijas un blakus saslimšanas.
Latvijā arvien pieaug to cilvēku skaits, kam ir paaugstināta kuņģa skābe un tās radītas slimības, komplikācijas un blakus saslimšanas.
Slimība arvien izplatās
Par to satraukumu paudusi Latvijas Gastroenterologu asociācija. Dedzināšanu aiz krūšu kaula vai pakrūtē ir jutis gandrīz ikviens. Precīza diagnoze šiem pacientiem tiek noteikta novēloti. Šai slimībai arvien vairāk tiek pakļauti ekonomiski aktīvi cilvēki, bez kaitīgiem uztura un dzīvesveida ieradumiem.
Latvijā ir augsta pieaugušo iedzīvotāju inficētība ar peptiskas čūlas slimību izraisošu baktēriju ‘Helicobacter pylori’. Ik gadu ar šīm kaitēm slimnīcās nonāk ap 5000 pacientu. Tas ir pretstats Rietumvalstu pieredzei, kur šo slimība izplatība strauji samazinās, secina profesors Anatolijs Danilāns, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents.
Efektīvu rezultātu spēj nodrošināt vienīgi skābes līmeņa kontrole kuņģī ar medikamentu palīdzību. Uztura un dzīvesveida maiņa var mazināt simptomu nopietnību, taču nespēj nodrošināt pilnīgu izārstēšanos atviļņa slimības gadījumā un ir pilnībā bezspēcīga barības vada iekaisuma gadījumā.
Iespējamas smagas komplikācijas
Paaugstināta kuņģa skābe rada kuņģa un barības vada atviļņa slimību un peptiskās (kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas) čūlas slimības.
Ir zinātniski pierādīts, ka peptiskās čūlas slimību galvenais ierosinātājs ir baktērija (‘Helicobacter pylori’). Slimību izārstēšana ir iespējama, tikai izskaužot baktēriju.
Peptiskās čūlas slimību iespējamās komplikācijas: čūlas asiņošana, plīsums, malignizācija (ļaundabīga audzēja rašanās).
2000. gadā Latvijā no čūlas slimībām (t. sk. plīsuma un asiņošanas) ir miruši 252 cilvēki.
Regulāra dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula, kas atkārtojas reizi vai divas nedēļā, liecina par kuņģa – barības vada atviļņa – slimību.
Atviļņa slimība rodas, ja kuņģi un barības vadu savienojošais vārstulis, kas nodrošina barības nokļūšanu kuņģī, pilnībā neslēdzas. Tā nepasargā barības vadu no kuņģa skābes ieplūšanas.
Apmēram 10% – 15% pacientu gļotādas sabiezējuma un sacietējuma dēļ veidojas barības vada sašaurinājums (Bareta barības vads).
Ar atviļņa slimību sirgstošie nereti jūt dedzināša- nu pēc ēdienreizēm, spiesti izvairīties no atsevišķiem pārtikas produktiem, sāpes neļauj arī naktī gulēt. Slik- tā pašsajūta pazemina darbaspējas, dzīves kvalitāti.
***
Uzziņai
Barības vada atviļņa slimībai raksturīgas nopietnas komplikācijas:
barības vada čūlas un sašaurinājums,
zobu emaljas erozija,
deguna blakusdobumu iekaisums, bronhīts un astmas lēkmes,
barības vada vēzis ir sākotnēji tik «nevainīgās» dedzināšanas sajūtas un skābo atraugu turpinājums.
Dr. Ivars Tolmanis, Latvijas Gastroenterologu asociācijas valdes loceklis
