Ekstravagantās mākslinieces filosofes un žurnālistes Laimas Muktupāvelas romāns visnotaļ snaudulīgai un istabās tapušai mūsdienu latviešu prozai piešķir gluži pagānisku drastiskumu.
Ekstravagantās mākslinieces filosofes un žurnālistes Laimas Muktupāvelas romāns visnotaļ snaudulīgai un istabās tapušai mūsdienu latviešu prozai piešķir gluži pagānisku drastiskumu. Vienlaikus tas skar valstī aktuālu sociālu problēmu – latviešu masveida došanos pasaulē, lai sezonas laikā nopelnītu iztikas minimumu, ko šeit pat kvalificēti speciālisti nevar saņemt gada laikā. Autore pievienojas nolīgtajam sēņu lasītāju pulciņam un dodas uz Īriju, lai pati piedzīvotu gluži citu realitāti. Droši vien tikai dzīvā vidē var tapt dzīvs romāns, kas ļoti atšķiras no ierastiem intelektuāliem prātojumiem. Vitalitāte un humora izjūta Laimai nudien ir apskaužama. Lasītāji var saņemt apstiprinošu atbildi, ka iespējams izdzīvot jebkurā situācijā un pielāgoties jebkurai videi.
Sēņu receptītes nodaļu beigās, protams, atsvaidzina materiālu. Arī veids, kā tās uzrakstītas, intriģē, bet šis paņēmiens šķiet uzkrītoši pazīstams. Tā vien liekas, ka autori ietekmējis Džons Lankasters, kura romāns par ēšanas baudām arī tikpat veiksmīgi ir papildināts ar receptēm.
