Stelpes pagasta simbols esot vējdzirnavas.
Stelpes pagasta simbols esot vējdzirnavas.
Tā pavasarī notikušajā Pagastu dienā pauda stelpiete Līga Vaira Šķiliņa. Pašlaik tikai no ārpuses apskatāmas ir Kāravu un Šķērsu vējenes, kuras vairs nedarbojas. Joprojām strādā Ķīru dzirnavas.
Nav jāgroza «cepure»
Kolhoza laikiem beidzoties, Ķīru vējdzirnavas privatizējis šejienietis Andrejs Rūtiņš-Rūtenbergs. Par Rūtiņu dzirnavām šo maltuvi tagad sauc daudzi vietējie ļaudis, saka Edmunds Jukonis, Stelpes pagasta nekustamo īpašumu speciālists.
«1903. gadā dzirnavas cēlis kāds Duntavs. Mans tēvs Jānis Rūtiņš-Rūtenbergs dzimis 1926. gadā. Tepat līdzās dzirnavām dzīvodams, viņš par apkārtnes notikumiem pierakstījis pilnu kladi.
Dzirnavu spārni apstājušies jau krietni sen. Elektromotors uzstādīts 20. gadsimta 30. gados, kad atklāta Ķeguma spēkstacija un arī līdz mūsmājām atvilkta gaisma. Kopš tā laika malšana varējusi notikt, kad vien tas bijis nepieciešams, nevis tad, kad pūtis vējš un tam līdzi bijusi jāgroza dzirnu «cepure».» Tā stāsta Andrejs Rūtiņš-Rūtenbergs.
Iekārtas – dzirnakmens un putraimu gaņģi – Ķīru dzirnavās esot gandrīz simt gadu veci. Putraimus te varot malt gan smalkākus, gan rupjākus, bet bīdeļmilti neiznākot. Lopbarībai un rupjmaizes cepšanai Andrejs malšanai pieņēmis jau šīgada ražas graudus. Pagastā esot vēl vienas dzirnavas, taču Ķīru dzirnu malums ne velti tiek slavēts. Andrejs ir dzirdējis, ka lopbarībai vislabākie esot placinātie graudi, kvalitātes ziņā nākamie – uz akmens maltie, tikai pēc tam mūsdienīgām dzirnavām cauri dzītie.
Krogu neierīkos
Dzirnakmens virsmu 1994. gadā saimnieks atjaunojis, bet slīpēšanai esot grūti dabūt īstu kramu. Tajā pašā gadā dzirnavu stāvs un jumts apsists ar melnalkšņa šķindeļiem. Pavisam bijis vajadzīgs 17 tūkstoš dēlīšu, tie zāģēti Valles galdniecībā. Pie balstiem zem dzirnavu «cepures» Andrejs nostiprinājis krēslu, kurā sēdēdams lēnām «airējies» uz priekšu. Darbu sākot, šķitis, ka pat mazs vēja pūtiens izmetīs no nestabilā sēdekļa, taču vēlāk viņš iemanījies un šķindeļu naglošana veikusies ātri. Tagad redzams, ka dzirnavu ziemeļu pusē siena noaugusi ar zaļganu sūnu kušķīšiem. Laikam tur mitruma bijis vairāk, spriež Andrejs.
Rūtiņu-Rūtenbergu ģimenei dzirnavas nekāds peļņas avots nav, atzīst dzīvesbiedre Valentīna. Graudus šejienieši sēj arvien mazāk, arī lopu skaits sarūk. Cilvēki, kuri ved graudus uz maltuvi, ir norūpējušies. Ķīru dzirnavas ir vietējais vēstures un kultūras piemineklis, par to vēsta uzraksts pie ārdurvīm. Saimnieks stāsta, ka, dzirnas privatizējot, esot parakstījis līgumu, kurā teikts, ka tās nedrīkst izmantot citam nolūkam. «Tātad krogu te neierīkošu, un kas tad uz tādu nomaļu vietu brauks dzīrot?» spriež Andrejs Rūtiņš-Rūtenbergs.
Klētiņa ieaug brikšņos
Stelpes pagastā ir arī vēl nomaļākas vietas, kurp kādreiz Dzejas dienās braukuši dzejnieki un rakstnieki. Tagad, tikai spraucoties caur nātru un gārsu brikšņiem, var aiziet uz «Pliekšā- nu» 19. gadsimtā celto klētiņu. Šīs ir dzejnieka Raiņa vectēva dzimtās vietas. Klētiņas pēdējā iemītniece Lūcija Virbalovska nomirusi pirms vairākiem gadiem sirmā vecumā. Lielās liepas stumbrs pat divu vīru rokām nav aptverams. Arī līdz šim interesantam dabas objektam vairs reti kurš nokļūst. Klētiņa atrodas uz zemes, kas pieder privātīpašniekam. Viņa nodomi tās izmantošanā nav zināmi, par prāvajām platībām, kurās aug smilgas cilvēka augumā, vairākus gadus nav maksāts zemes nodoklis, stāsta Edmunds Jukonis.
***
Fakti
Stelpes pagastā ievērojamākais:
Dendroloģiskie stādījumi mājās «Graši», «Timuki», «Iztekas». Koki stādīti no 1908. līdz 1912. gadam.
Karsta kritenes un Nīzeres minerālūdens avots.
Stelpes pienotava sviestu jau 1924. gadā eksportējusi uz Angliju.
Stelpes pamatskola celta 1936. gadā pēc Raiņa ierosinājuma. Viņš Stelpi apmeklējis 1927. gadā, būdams izglītības ministrs.
