Dānija pirmā no Skandināvijas zemēm iestājusies Eiropas Savienībā – jau 1973. gadā.
Dānija pirmā no Skandināvijas zemēm iestājusies Eiropas Savienībā (ES) – jau 1973. gadā. Svarīgākais arguments šim solim valstij bija noieta tirgus nodrošināšana lauksaimniecības precēm.
Šī gada beigās desmit kandidātvalstu skati būs vērsti uz Dāniju un tās galvaspilsētu, jo ES paplašināšanās un arī Latvijas būt vai nebūt Savienībā lielā mērā atkarīgs no prezidējošās valsts nostājas.
Ārlietu ministri tiekas Helsinkerā
Dānijā piektdien, 30. augustā, uz divu dienu neoficiālām sarunām pulcējās Eiropas Savienības ārlietu ministri, lai apspriestos par ES paplašināšanās plāniem, Tuvo Austrumu konfliktu un ES un ASV attiecībām.
ES ārlietu ministri uz neoficiālām sarunām attiecīgajā prezidējošajā valstī sapulcējas reizi sešos mēnešos. Tikšanos ostas pilsētā Helsinkerā, kas atrodas 55 kilometru attālumā uz ziemeļiem no Kopenhāgenas, vadīja pašreizējās prezidējošās valsts Dānijas ārlietu ministrs Pērs Stīgs Mellers, ziņo LETA.
Ministru galvenais apspriedes temats bija ekonomiskā un politiskā apvienošanās ar desmit kandidātvalstīm. Tiek plānots, ka ES iestāšanās sarunas ar kandidātvalstīm tiks pabeigtas Dānijas prezidentūras laikā, decembra vidū paredzētajā Eiropas sammitā, kas notiks Kopenhāgenā.
ES zemniekus «apberot» ar papīriem
Pestīšanas Armijas Bauskas un Iecavas korpusa 22 dalībnieces un atbalstītājas nupat atgriezušās no nedēļu ilga brauciena pa Dāniju. Īpaša iedziļināšanās šīs valsts problēmās tik īsā laikā, protams, nav iespējama, tomēr nevienai neradās pārliecība, ka Eiropas Savienība Dānijas attīstībai būtu nākusi par ļaunu.
Mūsu īpašās intereses un rūpju objekts arī ES kontekstā ir lauksaimniecība. Cik man pašai iznāca vērot un sarunāties ar vietējiem – Dānijas līdzenumi sadalīti mazākos laukos un tīrumos, nekā tas ir Bauskas rajonā. Zemes apstrādei un ražas novākšanai tiek izmantota ne tik jaudīga un lielizmēra tehnika kā pie mums. Arī Zviedrijā zemnieki sāk izvēlēties mazākus traktorus, jo lielie pārāk sablietējot augsnes struktūru.
Jitlandes pussalā Randersas pilsētā satikām latvieti Aiju, kas nākusi no Preiļu rajona. Viņa devusies peļņā pie dāņu zemniekiem, strādājusi Kristena Vellinga fermā, līdz saimnieks čaklo un piemīlīgo latvieti noskatījis… par sievu. Šogad salaulājušies dāņu luterāņu baznīcā. Kristena saimniecība specializējusies bekoncūku audzēšanā, to viņam ir divi tūkstoši, ferma ir vidēji liela. Dāņu zemnieks latviešiem saka vienu – pēc iestāšanās Eiropas Savienībā būšot jāaizpilda ļoti daudz dažādu dokumentu, nenoliedzami, sāksies papīru plūdi un birokrātija. Latvijas lauksaimniecībai nebūšot arī tādu subsīdiju kā «vecajām» ES valstīm.
