Baušķeniece SANDRA BĻINKOVA dzimšanas dienās ir ieviesusi jauku tradīciju – svētku dienā, 15. septembrī, viņa savai mammai vienmēr dāvina ziedus.
Baušķeniece SANDRA BĻINKOVA dzimšanas dienās ir ieviesusi jauku tradīciju – svētku dienā, 15. septembrī, viņa savai mammai vienmēr dāvina ziedus.
«Arī svētdien, savā 35 gadu jubilejā, noteikti aizbraukšu ciemos uz Īslīci pie mammas. Kad pašai piedzima meitiņa Laura, sapratu, cik svarīgs ir šis cilvēks,» tā Sandra.
Par vieniem svētkiem viņai esot mazāk, jo vārdadiena sagadījusies reizē ar dzimšanas dienu. «Bērnībā man tas nebija pa prātam. Taču tagad esmu apmierināta, jo nepiederu pie tām sievietēm, kurām patīk lielā rosība pirms jubilejām,» saka jubilāre.
Darbdienas Sandrai aizrit akciju sabiedrībā «Bauskas piens», strādājot par grāmatvedi. Viņa atzīst, ka nekad nav bijusi mājās sēdētāja. Kādu laiku gājusi arī uz aerobikas nodarbībām.
Kā jau darbīgam cilvēkam viņai nācies piedzīvot dažādus kuriozus atgadījumus. Sandra atcerējās mammas stāstīto: «Būdama trīs četrus gadiņus veca, es esot ar cepumiem piebarojusi dažus mēnešus veco māsiņu.»
Jau gandrīz 14 gadu Sandra piedalās Īslīces pagasta deju kopā, un tās ir kā otrās mājas. «Ir jau bijis, ka domāju, ai, neiešu, bet piezvana Biga un jautā, vai nākšu, un es nevaru atteikt. Nu kā tad bez manis! Man ļoti patīk dancot. Līdzko mājās radio skan kāda melodija, tā lecu ritmā līdzi.
Mums ir izveidojies ļoti jauks kolektīvs. It īpaši senāk vienmēr kaut ko jautru izdomājām. Lielais humora «vecis» mums ir Robčiks. Atceros, kā reiz ar zirgu braucām uz paziņu kāzām. Kā sasēžamies ratos, tā neiet, kā izkāpjam, tā sāk rikšot. Tādējādi nokavējām sākumu,» atceras jubilāre.
Dancotāji piedaloties arī Īslīcē rīkotajās «Popielās» pieaugušajiem. Sandrai labi izdodoties iejusties arī vīriešu dziedātāju lo- mā – bijusi gan Albano, gan spēlējusi «Bītlos».
«Lai arī cik jaukā valstī vai pilsētā esam uzstājušies, man vienmēr ir gribējies atpakaļ uz mājām. Ceļā bieži dziedam. Pēdējo reizi ekskursijā uz Ventspili kopā ar mums bija Jānis Meļķis, tad nu gan dziedājām līdz pašām mājām,» atceroties jūsmo Sandra.
Pašmācības ceļā viņa apguvusi arī akordeona un ģitāras spēli. Meita Laura Bauskas mūzikas skolā mācās akordeona klasē, drīz abas varēs muzicēt kopā.
Jautāta, ko vēl gribētu dzīvē izmēģināt, pēc ilgām pārdomām Sandra teic, ka varētu kādreiz pabeigt kursus un strādāt par frizieri, jo tas bijis viņas lolots sapnis.
