Šīs vasaras radošā darba posms pagājis kokgriezējam Aivaram Studentam, Gailīšu pagasta iedzīvotājam.
Šīs vasaras radošā darba posms pagājis kokgriezējam Aivaram Studentam, Gailīšu pagasta iedzīvotājam.
Starptautiskie sakari, kas izpaužas galvenokārt simpozijos, A. Studentu saveduši kopā ar daudzu valstu kokgriezējiem, savas tautas mākslas popularizētājiem pasaulē. Piecu sešu gadu laikā, kopš notiek simpoziji, viņš darba un finanšu iespēju robežās centies piedalīties visur, kur aicināts.
Stāsta Aivars Students:
– Cits citu esam iepazinuši simpozijos, un katru gadu kāds talants ir nācis klāt, augusi interese arī par Latviju. Koktēlniecība ir mans sirdsdarbs, un tam nežēloju ne laiku, ne naudu.
No 7. līdz 23. jūnijam internacionāls kokgriezēju simpozijs notika Austrijā, Paudorfā, netālu no Gotveigas pils. Piedalījās pārstāvji no Čehijas, Polijas, Ungārijas, Lietuvas, Austrijas, Ukrainas un Latvijas. Tēma, tāpat kā katru gadu, bija noteikta – šoreiz tautas teiksmas un pasakas. Es izvēlējos brīnumstabulītes tēmu, un mans darbs palika parkā, kur strādāja koka apdarinātāji. Protams, arī kolēģu mākslas darbi izdaiļos jauko Austrijas pilsētiņu Paudorfu.
Otrs simpozijs no 12. līdz 27. jūlijam tika rīkots Lietuvā un bija veltīts Prienu pilsētas 500 gadu jubilejai. Kokgriezēji darināja solus atpūtai, kurus vēlāk novietoja parkā. Mana soliņa ideja – Saules meitas un rīta zvaigznes jeb Ausekļa tuvināšanās, kas nekad nenotiek.
Divas nedēļas Lietuvā bija ļoti piesātinātas. Polijas, Čehijas, Austrijas, Latvijas, Baltkrievijas un Japānas pārstāvjiem tika rīkota pieņemšana pilsētas mērijā, bija izklaides sarīkojumi, veldzēšanās trīs ezeros, jo laiks Lietuvā bija svelmains, arī ekskursijas. Lielu interesi Lietuvas apceļotājos izraisījis 20 hektāru lielais Grūtas parks, kur lietuvieši izvietojuši 75 demontētos padomju laika vadoņu pieminekļus un kas oficiāli atklāts 2001. gada 1. aprīlī. Taču visvairāk laika prasīja darbs, smags, bet interesants.
Lietuvā sastapu Tojamas nacionālās universitātes profesoru Sochiro Hosegavu, pasaules skulptūru simpoziju organizatoru. Viņš jūlija beigās ciemojās pie manis, jo viņu interesēja koktēlniecība Baltijas valstīs. Īsā laikā paspējām iepazīties ar Rundāles pili, viņš guva priekšstatu arī par Rīgu, tajā redzamajām skulptūrām.
Nākamgad simpozijs notiks Japānā. Protams, mans sapnis ir nokļūt arī tur, taču ar paša naudu vien tik tālam ceļam nepietiks, būs jāmeklē sponsori, lai cik sirdij grūti tas ir.
