Kapos līdzās Bārbeles luterāņu baznīcai ir savdabīgs granīta piemineklis. Čūska cieši apvijusies ozola stumbram, kam apzāģēti zari.
Kapos līdzās Bārbeles luterāņu baznīcai ir savdabīgs granīta piemineklis. Čūska cieši apvijusies ozola stumbram, kam apzāģēti zari.
Skulptūra uzstādīta Mārtiņa Odiņa kapavietā.
Ar maizi un sāli
Par šo bārbelieti zināmi vairāki nostāsti, saka bibliotēkas vadītāja Brigita Kotāne.
«Mārtiņš Odiņš dzimis 1796. gadā. «Visu kroņa ļaužu vārdā sūtīts uz ķeizara kronēšanu 1855. gada 28. augustā. Miris Maskavā tā paša gada 6. septembrī»,» tā rakstīts uz piemineklim piestiprinātas plāksnes.
Vieni apgalvo, ka Odiņš bijis dzimtcilvēks, citi, ka Surģenieku māju saimnieks. Dažos avotos atrodamas ziņas, ka ķeizara apsveikšanā Mārtiņš Odiņš ieradies vienkāršā apģērbā, bet dāvanā valdniekam pasniedzis maizi un sāli un tieši ar to aizkustinājis Aleksand- ru II. Citi pauž, ka Bārbeles zemnieks sūtīts pateikties caram par dzimtbūšanas atcelšanu.
Nav zināms, kā viņš gājis bojā – vai nu atceļā uz mājām, vai kronēšanas ceremonijas drūzmā Mārtiņš saspiests un nomiris. Vēl dzirdēts viedoklis, ka viņš noindēts, jo Krievijas muižnieki nav pacietuši cara laipnību pret prastu zemnieķeli. Tāpēc arī piemineklī ir čūska, kas pati sev iekodusies astē,» stāsta Brigita Kotāne.
Odiņi studējuši Tērbatā
Grūti iedomāties, kā tajos laikos Odiņa mirstīgās atliekas nogādātas no Maskavas atpakaļ uz Bārbeli, kur viņš apbedīts. Nav īsti skaidrs, kurš un kad uz zemnieka kapa uzstādījis tik cēlu pieminekli. It kā tas esot noticis pēc Krievijas cara pavēles. Taču ticamāk, ka to darījuši Odiņa tuvinieki, spriež Brigita.
Vācot materiālus par pagasta vēsturi, noskaidrots, ka Bārbelē dzīvojušas vairākas Odiņu dzimtas. 19. gadsimtā Tērbatas Universitātē medicīnu studējuši trīs Odiņi, visi bārbelieši. Par to liecina saglabājušās matrikulas. Viens no viņiem – Gerhards – nomiris, studijas nebeidzot. Emīls strādājis Jēkabpilī un Kijevā.
«Kāds esmu – būsi tu…»
Jau pieminētā Mārtiņa Odiņa brāļa Andreja dēls Jānis ārsta diplomu ieguvis 1848. ga- dā. Viņš strādājis par ārstu Jaunjelgavā, Dundagā, Kabilē un Blīdenē, vasarās praktizē- jis Ķemeru kūrvietā. Piemineklis kūrvietas dibinātājam un direktoram Ķemeros atklāts 1861. gadā. Pārsteidzoši, ka tas ir tieši tāds pats kā Mārtiņa Odiņa kapavietā – granīta koka stumbrs ar apcirstiem zariem un apvijušos čūsku. Tādēļ tiek pieņemts, ka abus kapa pieminekļus veidojis viens mākslinieks, taču viņa vārds nav zināms.
Diemžēl vairs nav neviena, kam varētu kaut ko pavaicāt par Mārtiņu, zemnieku, kurš sūtīts vizītē pie cara ar ziņu un dāvanām. Šīs dzimtas pārstāvji Bārbelē vairs nedzīvo. Pēdējie Odiņi tikuši izsūtīti 1949. gadā, un par viņu likte- ni ziņu nav. Par Mārtiņa Odiņa kapavietu gādā pagasta padome.
Septembra pēcpusdienā staigājot pa Bārbeles kapsētu, Brigita Kotāne parādīja Cālīšu dzimtas apbedījuma vietu. Uz pieminekļa pārdomu vērti vārdi: «Cilvēk, apstājies un apskaties! Kāds tu esi – biju es. Kāds es esmu – būsi tu.»
***
Fakti
Bārbeles pagasta ievērojamākās vietas:
Bārbeles sēravots pie Dreijeru mājām. Bārbeles muižā izveidota Latvijā pirmā dziedniecības iestāde ar vannām.
Rukšu ezers, Bārbeles ezers, Zaļezera purvs, kritenes.
Baznīca Bārbelē bijusi jau 1644. gadā. Kad tā nodegusi, 1789. gadā dievnams uzcelts pašreizējā vietā, 19. gadsimta beigās pārbūvēts.
Pilveru pilskalns atrodas purvainā mežā Misas upes krastā. Tas sasniedzams, tikai ejot kājām. Senie zemgaļi tur slēpušies no krustnešiem un citiem iebrucējiem.
