Kādas ir iespējas tiesā piedzīt alimentus, ja bērna tēvs Īrijā strādā jau pusgadu, bet alimentus līdz šim nav maksājis vispār?
Kādas ir iespējas tiesā piedzīt alimentus, ja bērna tēvs Īrijā strādā jau pusgadu, bet alimentus līdz šim nav maksājis vispār? Pirms tam Latvijā šim vīrietim nebija darba. Viņam ir divi bērni, kas šogad sāk iet skolā. Kur mātei vērsties pēc palīdzības? Vai vispār ir iespējams dabūt alimentus šādā gadījumā?
Tieslietu ministrijas tiesu izpildītāju departamenta direktors Ivars Kibermanis Saeimas ESIC paskaidroja:
– Latvijas tiesu izpildītāji darbojas tikai Latvijas teritorijā. Tikai tajās valstīs, ar kurām noslēgti savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumi, ir iespējams vērst alimentu piedziņu pret valstī strādājošo, legalizējot saistību rakstu.
Tiesiskās sadarbības nodaļas vadītāja Marika Martinsone informēja:
– Divpusēji tiesiskās sadarbības līgumi ir noslēgti ar deviņām valstīm, lielākoties ar bijušām PSRS republikām – ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju, arī Ukrainu, Poliju, Moldovu, Kirgīziju un Uzbekistānu. Lietuvā alimentu piedziņa notiek visātrāk – aptuveni trīs četru mēnešu laikā. Diemžēl ar Zviedriju, Somiju, Nīderlandi un ASV noslēgtie sadarbības līgumi vērsti uz cīņu pret terorismu vai ministriju sadarbību, tie nevar palīdzēt piedzīt alimentus. Ne ar vienu no Eiropas Savienības (ES) valstīm šāds divpusējas sadarbības līgums nav noslēgts. Vispārpieņemtā prakse ir tāda, ka tikai tad, kad gadā ir ap 500 pieprasījumu, tas tiek uzskatīts par pietiekamu pamatu līgumu slēgšanai. Tāpēc tagad gatavojam sadarbības līgumu ar Izraēlu.
Tādēļ alimentus ir vieglāk piedzīt no Ukrainā, nevis Vācijā strādājošā. Diemžēl ar Īriju nav noslēgts šāds divpusējs līgums. Tādējādi mātei, kurai ir pamats no tēva piedzīt alimentus bērnu uzturēšanai, neatliek nekas cits kā gaidīt tēvu pārrodamies no peļņas darbiem.
Vai tad, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, alimentu piedziņa ES teritorijā būs vieglāka?
«ES jau divdesmit gadus domā par vienotā Eiropas izpildraksta ieviešanu, bet līdz idejas īstenošanai vēl nav tikuši,» stāsta Ivars Kibermanis.
Marika Martinsone dod lielākas cerības: «Ja Latvija iestāsies ES, tad uz mūsu valsti attieksies ES regula, kas regulē spriedumu atzīšanu civillietās. Pēc diviem gadiem alimentu piedziņu varētu veikt arī ES valstīs.»
Par to Eiropas Komisijas iekšlietu komisāra preses sekretārs Leonardo Gabriči Saeimas ESIC ir informējis jau agrāk:
– Ja pāris nāk no dažādām ES valstīm un ja lēmums par šķiršanos ir izdarīts vienā valstī, tas tiek atzīts arī otrā valstī. Šajā direktīvā nekas nav teikts par finansiālajām lietām, tas ir, summa, ko viens vecāks maksā otram par bērna uzturēšanu, tiek uzskatīta par komercparādu, kas nozīmē samērā sarežģītu juridisku procedūru. Pēc Tamperes apspriedes 1999. gada oktobrī ES līmenī tika nolemts izstrādāt darba plānu. Viena no prioritātēm, lai uzlabotu situāciju «jaukto pāru» jomā, ir ierosinājums ar laiku likvidēt procedūru, kas paredz viena tiesas lēmuma jaunu atkārtošanu citā valstī. Ierosinājums ir šāds – ja, piemēram, tiesas lēmums par alimentu piedzīšanu ir izdarīts Vācijā, to automātiski atzīst arī citā ES dalībvalstī. Pagaidām tas ir tikai nākotnes plāns.
