Agrāk domāju, ka vaļasprieku kategorijā ietilpst adīšana, tamborēšana un kolekcionēšana.
Agrāk domāju, ka vaļasprieku kategorijā ietilpst adīšana, tamborēšana un kolekcionēšana. Nudien, tie ir bijuši visīstākie maldi! Šķiet, ka daudzi ir līdzīgu priekšstatu varā, jo, iztaujāti par vaļasprieku, uzreiz atbild noliedzoši. Bet, ja padomātu, noteikti atrastu kaut vienu lietu, «pie kā turas sirds». Šo formulējumu nesen dzirdēju gluži nejauši, un tas man ļoti iepatikās.
Man ir draudzene, kurai slimība neļauj strādāt, jo viņa nespēj izturēt pat nelielu psiholoģisku slodzi. Taču viņa instinktīvi ir atradusi brīnišķīgus pašizteiksmes veidus, kas neļauj ieslīgt drūmās apcerēs par izolētību no ārpasaules. Draudzene ir iekopusi burvīgu puķu un garšaugu dārziņu, katrs stāds tajā tiek lolots un apmīļots. Pārējā laikā viņa zīmē un glezno. Mēs, tuvākie draugi, cenšamies aizraušanos atbalstīt, pērkot krāsas un papīru. Vairāku gadu laikā sakrājusies neparastu zīmējumu kolekcija, kas atklāj autores savdabīgo pasaules redzējumu.
Protams, ir brīži, kad redzu savu draudzeni, grūtsirdības nomāktu. Tad viņa apgalvo, ka vaļasprieki esot nelietderīgi, jo neviens no tiem negūstot nekādu labumu. Šajos mirkļos ar lielu pārliecību man izdodas pierādīt pretējo. Ja vaļasprieku analizē no racionāla prāta pozīcijām, tā lietderības koeficients nereti var būt pielīdzināms nullei. Taču, ja runā par konkrēta cilvēka dzīves kvalitāti, tad jebkura patiesa aizraušanās palīdz sasniegt augstus standartus. Radošā procesā nemitīgi tiek nodarbinātas visas maņas, prāts un jūtas. Koncentrēšanās patīkamām nodarbēm atbrīvo emocijas un iztēlē palīdz izdzīvot to, kas reālajā dzīvē dažādu faktoru dēļ nav iespējams. Ikvienam sirdsdarbam piemīt dziedinošs efekts. Ne velti pasaulē arvien populārāka kļūst mākslas terapija – nozare, kurā ar psiholoģiska diskomforta nogurdinātiem pacientiem strādā psihoterapeiti, īpaši apmācīti mākslinieki un dažādu amatu meistari.
Tas, protams, ir maksas pakalpojums, ko Latvijā varētu atļauties tikai šaurs turīgu cilvēku loks. Bet pārējie? Viņi jau ir pierādījuši, ka gluži labi var iztikt bez padomdevējiem, jo daudziem pietiek spēka, laika un izdomas brīvajā laikā pievērsties arī «nelietderīgām» lietām. Par to «Bauskas Dzīve» ir pārliecinājusies, veidojot rubriku «Vaļasprieks». Pavisam drīz tā atkal atgriezīsies pie lasītājiem. Būtu jauki, ja katrs pārlūkotu savu aizraušanās «krātuvi», nedomājot par kādām abstraktām lietderīguma kategorijām, bet gan vienīgi par sirdsdarbā gūto gandarījumu. Priekam taču jāļauj izpausties!
