Jānis ir Bauskas rajona jaunietis, kurš vēlējās dalīties pārdomās par dzīvi.
Jānis ir Bauskas rajona jaunietis, kurš vēlējās dalīties pārdomās par dzīvi.
Saruna izvērsās par grēksūdzi, jo par šo jaunieša dzīves posmu zina tikai daži cilvēki, iespējams, neko nenojauš pat viņa vecāki un paziņas.
Ko vari teikt par savu dzīvi?
– Savu dzīves taku pagātnē redzu akmeņainu, līkumainu, taču tagad tā iztaisnojas. Esmu mainījies par 180 grādiem salīdzinājumā ar to cilvēku, kas biju pirms gadiem.
Kāds tu biji? Kas tev lika mainīties?
– Agrāk biju egoists, vieglprātīgs… To, kas ar mani notika, dēvēju par jaunības trakumu. Pirms tam biju «pareizais cilvēks», bet tad sākās ārprātīgs periods. Par manas dzīves sastāvdaļu kļuva alkohols, cigaretes, nenoliegšu, pāris reižu arī kas stiprāks. Šo vielu ietekmē kļuvu neprognozējams, radās jauni draugi. Arī skolā viss mainījās. No teicamnieka iekļuvu melnajā sarakstā… pusgada laikā.
Kas notika tālāk?
– Kādu dienu paskatījos uz sevi no malas. Biju nolaidies līdz pelēko masu līmenim, mana dzīve sastāvēja tikai no tusiņiem, viena vakara meitenēm. Mans uzturs bija alkohols un cigaretes. Kļuva pretīgi.
Ko tad iesāki?
– Sevi kārtīgi sapurināju, nolamāju un teicu: «Viss! Tam jāpieliek punkts!» Es spēju pateikt – nē! Beidzu lietot alkoholu, arī smēķēt, sāku mācīties, īstenot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Visu laiku nodarbināju sevi, rakstīju dzeju, esejas.
Pašlaik studēju universitātē, meklēju darbu. Brīvo laiku veltu sev un kādam tuvam cilvēkam.
Kā tavi vecāki to uztvēra?
– Viņi nezina, kāda bija mana pagātne. Manī ir ieaudzinātas bailes, bijība. Slēpu, cik varēju, un tas izdevās. Ģimenē nekad nav bijis tā, ka cits citam atzītos mīlestībā. Nekad neesmu varējis pieiet pie mātes vai tēva un no sirds izrunāties. Zinu – glāstu un mīlestības valodas trūkst daudziem.
Kā tagad tevi ietekmē jaunības trakums?
– Spēju izvērtēt sev vajadzīgo, domāju par nākotni, zinu, ko gribu. Tagad uz daudziem cilvēkiem lūkojos ar nožēlu. Esmu pat nedaudz lepns, jo protu mainīties. Jāpateicas Dievam, ka spēju laikus apstāties.
Vai nepieļauj domu, ka reiz atkal var gadīties tas pats?
– Nē… Esmu nocietinājies pret to visu, otrreiz vairs negribu tam iet cauri.
Sarunājusies G. KUIVA
