Šķiet, lauksaimniekiem 25. septembris varētu būt neparasts datums. Šodien Jelgavā notiek 20. septembrī dibinātās Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas valdes sēde.
Šķiet, lauksaimniekiem 25. septembris varētu būt neparasts datums. Šodien Jelgavā notiek 20. septembrī dibinātās Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas (LCAA) valdes sēde. Gandrīz vienlaikus ar tās norisi Liepājā paredzēta vēl vienas cukurbiešu audzētāju asociācijas veidošana. Uzzinot šo faktu, mana kolēģe izteicās trāpīgi – atkal parādām latvietību. Jā, ir jau pierasts, ka tautieši nespēj vienoties, lielas problēmas risinot un arī nenozīmīgos jautājumos. Vai Latvijas 500 cukurbiešu audzētājiem, kuri, spriežot pēc pēdējiem datiem, iekļauti savā reģistrā, vajadzīgas divas asociācijas? Saprotams, ka ne.
Meklējot cēloņus, kāpēc nepietiek vienprātības divu pārstrādes uzņēmumu – akciju sabiedrību «Jelgavas cukurfabrika» un «Liepājas cukurfabrika» – piegādātājiem, jāatskatās pagātnē. Kopš brīža, kad bankrotēja akciju sabiedrība «Jēkabpils cukurfabrika», kādreiz šajā zonā strādājošie cukurbiešu audzētāji ir īpaši jūtīgi. Viņi pārdzīvoja tik daudz negatīvu emociju un finansiālu zaudējumu, ka dažs tā arī nespēja atgūties. Toreiz, meklējot atbalstu Jelgavas fabrikā, bija noraidoša attieksme. Tā sarunās izteikušies vairāki zemnieki. Tādēļ nav jābrīnās, ka otrās asociācijas veidotāji ir Liepājas zonas cukurbiešu audzētāji, viņu vidū vairāki, kurus skāra Jēkabpils krahs. Sazinoties ar pārstrādes uzņēmumu Liepājā, potenciālo dibinātāju skaitā tika nosaukti SIA «Uzvaralauks», Vecsaules pagasta zemnieks Juris Grīns, kuri ir lieli piegādātāji. Pieļauju – tā ir pašaizsardzība, lai nodrošinātos pret lielākā uzņēmuma a/s «Jelgavas cukurfabrika» iespējamo monopolu. Taču otras asociācijas veidotāji maldīgi iedomājas, ka tas iespējams, dibinot vēl vienu sabiedrisku organizāciju. (Par tās uzdevumiem rakstīts «Bauskas Dzīves» 23. septembra numurā.)
Latvijā pašlaik darbojas ap 40 dažādu nozaru asociāciju, to pārstāvji ir deleģēti darboties Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē, un tā ir galvenā ražotāju pārstāvniecība, kas iesaistīta dažādu lēmumu sagatavošanā un izstrādē. Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļā uzzināju, ka lielākā daļa asociāciju ir mazskaitliskas un lauku saimnieki kūtri iesaistās to darbībā. Pašlaik nevar pasacīt, kāda ietekme būs vienai un arī otrai cukurbiešu audzētāju asociācijai, jo vispirms jāveic visas nepieciešamās formalitātes, lai tās reģistrētu un būtu pilntiesīgas sevi pārstāvēt. Kā zināms, LCAA tika veidota, lai uzturētu cukurbiešu audzētāju reģistru atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām un aizstāvētu pašu intereses.
Valdība, kā zināms, katrai fabrikai nosaka baltā cukura ražošanas kvotu. Kādā veidā to izpildīt, tas ir pārstrādes uzņēmumu ziņā. Taču bez sasaites ar cukurbiešu audzētājiem uzdevums nav veicams.
