Mākoņu vāli, kas rīta agrumā bija savilkušies pār Bausku, nebeidzās Tukuma rajona Lestenē.
Mākoņu vāli, kas rīta agrumā bija savilkušies pār Bausku, nebeidzās Tukuma rajona Lestenē. Tur 21. septembrī latviešu leģionāru Brāļu kapos guldīja šovasar grāvmalās un mežu nomalēs atrasto desmit leģionāru mirstīgās atliekas un iesvētīja Nezināmā kareivja atdusas vietu tēlnieces A. Dumpes veidotā un 2000. gada 5. novembrī atklātā Mātes tēla pakājē.
Baušķeniekus, kuri Lestenē bijuši vēl pagājušoruden vai šo piemiņas vietu skatīja pirmoreiz, pārsteidza Brāļu kapu pusotra hektāra lielās teritorijas sakoptība un latviski lakoniskā vienkāršība – bruģēti celiņi, precīzi veidotas un šai vasarai neparasti zaļas kapu rindas, kas apmākušās rudens dienas pelēkumā dega asteru, dāliju, cīniju vēlīnajās ugunīs.
Kamēr no malu malām brauca un nāca skumjo svētku dalībnieki, pie daudzcietušās Lestenes baznīcas dziedāja diriģenta A. Platpera vadītie «Absolventi», spēlēja Jūras spēku orķestris. Ievadrunas nebija garas, bet piesātinātas ar mīlestību un lepnumu – par tēvzemi, tās vēsturi un uzticību šo vārdu visplašākajā nozīmē. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs N. Romanovskis atgādināja, cik pretrunīgs mūsu valstī un pasaulē ir latviešu leģionāru vērtējums. Vēl arvien nav vienotas attieksmes pret tiem, kuri aizstāvēja savu dzimteni no otrreizējas okupācijas līdz Vācijas kapitulācijas stundai 1945. gada 8. maijā. «Vienīgā patiesība ir šeit, Brāļu kapos, kuros iecerēts 2000 pārapbedījumu, un tam pasaules latvieši vien jau ziedojuši 200 tūkstoš latu,» sacīja N. Romanovskis.
Pārapbedīšanas ceremoniju vadīja arhibīskaps J. Vanags. Viņš deva svētību Nezināmā kareivja atdusas vietai. Piedalījās Latvijas pareizticīgo metropolīta Aleksandra pilnvarots pārstāvis, kā arī latviešu luterāņu mācītājs A. Pelds no Aiovas štata ASV. Ar rūgtumu un reizē cerību viņš pauda vēlmi Lestenē redzēt autobusus no Latvijas skolām… Tādu nebija. Vēstures stundās ieklausījās galvenokārt sirmgalvji, arī vidējā paaudze un mazulīši – kritušo cīnītāju mazmazbērni.
Vainagus un ziedus Brāļu kapos nolika aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis, Bruņoto spēku un Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvji, Daugavas Vanagu Latvijā un Nacionālo karavīru biedrību nodaļu sūtņi no Cesvaines, Valmieras, Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Liepājas, Talsiem, Jūrmalas un citām vietām, kā arī delegācija no Lietuvas.
Ceraukstiete, divreiz no Latvijas izsūtītā A. Kireile pauda gandarījumu par rudens dienu Lestenē: «Man patīk kapos. Arī šeit es guvu dvēseles mieru, sakārtoju sevi, domās sarunādamās ar man mīļiem cilvēkiem, kuru kapavietas nav zināmas vai arī tās ir tālu no Ceraukstes…»
