Partiju daudz, reklāmu vēl vairāk, solījumi visai līdzīgi – kā orientēties? Mans domu gājiens ir šāds.
Partiju daudz, reklāmu vēl vairāk, solījumi visai līdzīgi – kā orientēties?
Mans domu gājiens ir šāds.
Procenti
Ja partijas reitings ir zem diviem procentiem (tādu būs ap desmit), tā noteikti netiks Saeimā un balss ies zudumā. Ja reitings mazliet augstāks un partija ļoti simpātiska – var riskēt, cerot uz brīnumu. Nopietnas izredzes ir septiņām partijām: trim valdošām («Latvijas ceļš», Tautas partija, «TB»/LNNK), divām opozīcijas (LSDSP un PCTVL) un diviem ārpussaeimas sarakstiem («Jaunais laiks», Zaļo un zemnieku savienība). Izvēlēties no septiņām listēm ir daudz vieglāk nekā no 20.
Kas pieviļ, tam ticu?
Valdošās partijas («LC», TP, «TB»/LNNK) sola veicināt uzņēmējdarbību un labklājību, apkarot kontrabandu un korupciju, panākt, ka valsts kalpo cilvēkam… Kur tad viņi agrāk bija? Solīja to pašu – un neizpildīja. Pietrūka gribēšanas vai spējas? Un kas mainījies tagad? Īsāk – vai ir vērts valdošo partiju listes vispār ņemt rokā?
Reklāma palīdzēs?
Divi piemēri. Tautas partijas, šķiet, labākā reklāma stāsta par TP palīdzību pašvaldībām. Un kas tur patiesībā teikts? Ja mēram ir pazīšanās pie ministra, tad labāk risinās lietas… Vecs numurs, bet tā ietērpts vārdos par «īstiem strādātājiem», ka daļa vēlētāju uzķersies.
«Bauskas Dzīvē» zemnieka J. Ērgļa pamatotām šaubām par Eiropas Savienību sekoja A. Rožkalna raksts – stilā «atdod kartupeļu lauku, citādi atbrauks krievu tanki!». Emocionāli, iespaidīgi, taču pilnīgi garām, jo drošībai ir NATO, bet laukus apdraud ES. Nav teikts, ka abās organizācijās jāstājas reizē. Politiskā propaganda mudž no tādiem «zemūdens akmeņiem». Kā rāda pieredze, īpaši uzmanīgi jāapietas ar TV kasti.
Neatkarīgi no Latvijas?
Kā attīstīt tautsaimniecību? PCTVL galvenā recepte: uzlabot attiecības ar Krieviju. Viena lieta – ekonomiskie sakari, kur tiešām ir daudz neizmantotu iespēju. Cita lieta – sākt ar «attiecībām» (t. i., piekāpšanos Krievijai politikā) un tad cerēt, ka nesavtīgais Kremlis mūs izvilks no bedres…
Tāpat iet «Latvijas ceļam»: katra vārda galā «Eiropas nauda». Eiropa gan dalīs naudu pēc saviem ieskatiem, nevis pēc mūsu vajadzībām. Vai varam ņemt nopietni partijas, kuras grib būvēt ekonomiku uz ārzemju onkuļu labvēlības?
Vai esam aizmirsuši?
Tautas partija, «Latvijas ceļš», arī (atturīgāk) «TB»/LNNK gribēja privatizēt «Latvenergo». Toreiz referendums neļāva. Bet aizkulišu spēles ap «Latvenergo» turpinās. Vai drīkstam riskēt un balsot par šīm partijām?
(Kas zina, vai «Latvenergo» nav jau noskatījusi Krievija? Tāpat kā «Latvijas gāzi» vai no amerikāņiem pārpērkamo «Mažeiķu naftu». Krievijas ietekme Baltijā aug galvenokārt privatizācijas dēļ.) Viņi atbalstīja 1991. gada pučistus: tie, kas izveidoja «Līdztiesību» un LSP, divas no trim PCTVL partijām. Vai jau varam to aizmirst?
Kur ir kristīgās morāles daļa?
Balsot par «tēvzemiešiem» kā nacionālo interešu aizstāvjiem? Te «latvieti, nepadodies!» (par valodas likumu u. c.), te «latvieti, padodies!» (par Šķēles pensiju likumu, «Latvenergo» u. c.)… Vai summā ir plus vai mīnus?
Latvijas Pirmā partija: runā labus vārdus, iecere par kristīgo morāli politikā ir simpātiska. Bet darbi? LPP ir valdībā – ministri I. Labucka un J. Krūmiņš (bijušie Jaunās partijas pārstāvji). Ar ko atšķiras no pārējiem? Kur ir tā kristīgās morāles daļa valdības politikā? Kas būs tālāk?
Lielas šaubas
«Jaunais laiks» pieteica sevi kā izteikti labēja partija (vadīt slimnīcu kā banku!), bet tagad nežēlo kreisus solījumus. Kā to savienot? Jā, E. Repšem ir taisnība, ka lielas iespējas dotu kontrabandas un korupcijas izskaušana. Un viņš domā tās apkarot biedros ar partijām, kuru laikā tās uzplauka? Repše pieļauj tikai labēju koalīciju… Pretruna pretrunas galā! Ceru vismaz, ka Zaļo un zemnieku savienība (kuru V. Krištopans cenšas «pieslēgt» Repšem) būs apdomīga.
Mēs paši
5. oktobrī mums būs vara. Domāsim, izlemsim, kam būt pie stūres turpmākos četrus gadus. Pēc tam strādāsim kopā. Mēs to varam. Mums ir pašpārvaldes iedīgļi, sabiedriskās organizācijas. Esam tā pati tauta, kas reiz jau ieguva brīvību un kas pat depresijas gados turpina strādāt, mācīties, veidot uzņēmumus. Mums izdosies!
