Skaistkalnes pagasta «Krastmalu» pirtiņai ir sava īpatnība – uz pašreizējo vietu tā pārceļojusi no Iecavas pagasta Zālītes.
Skaistkalnes pagasta «Krastmalu» pirtiņai ir sava īpatnība – uz pašreizējo vietu tā pārceļojusi no Iecavas pagasta Zālītes.
Nomaļās, Mēmeles plašajā krastmalā iekārtotās sētas saimnieks Jānis Polis atcerējās, kā vecais guļbūves namiņš pārvests: «Pirtiņa bija novietota uz lieliem akmeņiem, nevajadzēja daudz pūlēties, lai to dabūtu nost no pamatiem. Neizjaucot guļbūvi, pacēlām to un sagatavojām pārvešanai. Netālu no mūsu mājām bija sarežģītākais posms – šaurais meža ceļš. Tādēļ vajadzēja meklēt, kā pirti atvest no citas puses.»
Atjauno vecu guļbūvi
J. Poļa sieva Dzintra atgādināja – kamēr nebija uzbūvēta māja, ģimene pirtiņā pat vienulaik dzīvojusi. Cauri spraugām vējš svilpojis.
Kopš tiem tālajiem gadiem pērtuve piedzīvojusi pārvērtības. Saimnieks no baļķēniem piebūvējis vējtveri, lai karsētavā ilgāk saglabātos siltums. Pērtuve ir neliela, toties atpūtas telpa prāvāka. Jānis prāto: «Būs vien jāpārkārto pirts, lielāka vieta jāatvēl pērtuvei, jo arī ciemiņi vēlas karsēties.» Jāpaskaidro, ka «Krastmalas» šovasar ir pārveidotas un ieguvušas viesu nama statusu, reģistrētas asociācijā «Lauku ceļotājs». Mājasmāte paškritiski bilst: «Pirts gan mums vēl nav līmenī.»
Dzintra uz lāvas ilgi nekavējas, taču pirtī viņai tīk labāk mazgāties nekā vannā.
Līgo laika zāļu spēks
Mazais namiņš tiek iesildīts katru sestdienu. Jānim patīk īsts karstums, nevis remdenīgums. Dzintra smej: «Kā vecais uzmet garu, jaunie skrien ārā.» Mazdēls Jānis savureiz arī kurina krāsni un ievērojis, ka pietiek ar stundu, lai uzsildītu mazo pērtuvīti. J. Polis Igaunijā ražoto krāsni kādreiz nopircis veikalā. Tā labi silst jau gandrīz 20 gadu. Saimnieks domā, ka šīs pašas firmas ražojumu, tikai jaudīgāku, pirks atkal, jo pamanījis, ka tirgotavās atrodami uzlaboti modeļi.
«Krastmalu» saimnieks slotas sien pats, uz mežu līdzi ņem mazdēlus. Viņaprāt, šis darbiņš jāpaveic laikā no Jāņiem līdz Pēteriem. Tad ozolu, bērzu un liepu zariņi ir aromātiski un vasaras smaržas jūtamas arī ziemā. Jānim liepu slotiņas šķiet pārāk vieglas, tādēļ viņš labāk izvēlas ozolu vai bērzu.
Dzintra novērojusi, ka dabai vasaras saulgriežu laikā ir īpašs spēks. Tādēļ viņa un draudzenes Līgo vakarā dodas garā pastaigā gar Mēmeles krastu un meža malu, plūc visas zāles, kas vien atrodamas. Izkaltējot vākumu, tā pietiek uzlējumu gatavošanai vairā- kus mēnešus. Viņa teic – kādai baušķeniecei veselību atgūt palīdzējusi tieši «Krastmalu» apkaimē vākta tēja.
Kritenes netālu no mājām
Poļu ģimene sētā visu cenšas veidot pamatīgi. Tas ir smags darbs, un lielā laukakmenī iekaltais māju vārds «Krastmalas» it kā pastiprina lauku dzīves grūtumu. Dzintra atklāj: «Mēs visu ko esam izmēģinājuši, bet gaidīto peļņu nekas nav devis. Tagad ceram uz lauku tūrismu. Ir mums vietas desmit viesu izvietošanai, plaša atpūtas telpa. Arī maltīti var pieteikt. Domāju, mūspusē daudziem varētu patikt. Mežs ar kritenēm, Mēmele, upes skaistais krasts, kur var celt teltis un atpūsties.»
Bijusī baušķeniece atzīstas, ka viņa atrod brīžus pastaigām, Mēmeles vērošanai, un tas atspirdzina. Dzintra domā, ka laba zāle ir melnais rutks, no tā visu ziemu gatavo salātus. Ne velti tautas paruna skan: vesels kā rutks.
