Uzskatot, ka Jelgavas kolēģi 20. septembrī Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas dibināšanas sapulcē rīkojušies nekorekti un nostūmuši malā zemniekus, kas piegādā cukurbietes a/s «Liepājas cukurfabrika».
Uzskatot, ka Jelgavas kolēģi 20. septembrī Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas dibināšanas sapulcē rīkojušies nekorekti un nostūmuši malā zemniekus, kas piegādā cukurbietes a/s «Liepājas cukurfabrika», 25. septembrī viņi Liepājā nodibināja savu organizāciju – Latvijas cukurbiešu audzētāju apvienību (LCAA).
Jaundibinātās organizācijas mērķi faktiski ir identiski jelgavnieku asociācijai, un LCAA tuvākajā laikā vēl mēģināšot rast kopēju valodu ar Jelgavas kolēģiem. Taču, ja arī tas neizdosies, LCAA esot gatava strādāt patstāvīgi.
Notiek šķelšanās
20. septembrī asociāciju dibināja vairāk nekā 200 cukurbiešu audzētāji – gan fiziskas, gan juridiskas personas. Šādas organizācijas dibināšana bija nepieciešama arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, jo Eiropas Savienība (ES) izvirzījusi prasību, ka no 2003. gada cukurbiešu audzētāju reģistrs jāuztur sabiedriskai organizācijai.
Taču negaidīts pavērsiens notika, apspriežot statūtus. Liela daļa lauksaimnieku pameta zāli pēc tam, kad statūtos neiekļāva labojumu, ka valdē ievēl trīs cilvēkus, kas pārstāv tā saucamo Liepājas zonu, t. i., zemniekus, kas piegādā cukurbietes «Liepājas cukurfabrikai». Tāpēc arī notika šķelšanās un 72 lauksaimnieki trešdien Liepājā pulcējās, lai dibinātu LCAA.
Ignorē pozitīvu balsojumu
Sapulcē Saldus rajona zemnieks Jānis Vaļko skaidroja, ka liepājnieku prasība bijusi pamatota – «Liepājas cukurfabrika» saražo 40 procentu no cukura, un tas atbilstu trim vietām septiņu cilvēku valdē. «Bet mēs tur redzējām, ka spēle notiek uz vieniem vārtiem. Mūs pat nekaunīgā veidā nostūma malā,» pauda J. Vaļko. Turklāt, viņaprāt, asociācijā nepareizi traktēts balsojums par liepājnieku priekšlikumu. Likums par sabiedriskajām organizācijām paredzot balsojuma pieņemšanu nevis ar 50 un vienu balsi, bet gan tikai ar balsu vairākumu. Par liepājnieku priekšlikumu nobalsoja 48 procenti, pret – 42. Tātad faktiski balsojums bijis pozitīvs, bet sapulces vadītājs attiecīgo labojumu statūtos tomēr neiekļāva. «Tāpēc mēs arī bijām spiesti aiziet,» skaidroja J. Vaļko.
Kašķēties tomēr negrib
LCAA tika nodibināta, valdē ievēlēja pa vienam cilvēkam no katra rajona. Tajā pašā laikā sapulcē vairākkārt izskanēja aicinājums nemeklēt kašķi ar jelgavniekiem, bet gan vēl censties rast kompromisu un sadarbības iespējas. Šis priekšlikums tika atbalstīts, tāpēc LCAA valde tuvākajā laikā sagatavos priekšlikumus jelgavniekiem par iespējamo sadarbību.
Vēl domas dalījās par apvienības nosaukumu. Tika norādīts, ka apvienības abreviatūra ir identiska jelgavnieku asociācijai, tāpēc tālākā nākotnē varētu rasties pārpratumi. Izskanēja ierosinājums, lai apvienības nosaukumā tiešāk norāda saistību ar Liepājas zonu. Taču galu galā tika secināts, ka nav jēgas mainīt vārdu «Latvija» pret «Liepāja», jo abreviatūrā «viens pīpis» vien iznāk.
Reģistrs nav galvenais
«Liepājas cukurfabrikas» ģenerāldirektore Valija Zabe norādīja, ka LCAA dibināšana bija nepieciešama kaut vai tādēļ, lai uzņēmumam būtu, ar ko strādāt ikdienā, piemēram, ar biešu piegādes noteikumiem. Tāpēc ES prasība par cukurbiešu reģistru palikusi otrā plānā. «Skaidrs, ka Zemkopības ministrija nevar ar varu sadzīt cilvēkus vienā asociācijā, ja viņi paši to nevēlas. Tādēļ, ja jelgavnieki negribēs vienoties, tad piedāvāsim variantu, kad katra organizācija uztur savu cukurbiešu reģistru. Ja tas nebūs iespējams, reģistrs paliks pie cukurfabrikām, to kontrolēs Lauku atbalsta dienests. Manuprāt, tas nemaz nav sliktākais variants,» piebilda V. Zabe.
***
Uzziņai
Latvijas Cukurbiešu audzētāju apvienības valde
Priekšsēdētājs – Arnis Vējš, Bauskas rajons, SIA «Uzvaralauks»
Saiva Ukše – Tukuma rajons, zemnieku saimniecība «Rožlejas»
Jānis Vaļķo – Saldus rajons, paju sabiedrība «Pampāļi»
Lidija Lūriņa – Dobeles rajons, zemnieku saimniecība «Ziedi»
Jānis Daškevics – Liepājas rajons, zemnieku saimniecība «Zemdegas»
