AUSEKLIS GRAUZIS, veterinārārsts, lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas tehniķis, individuālā darba veicējs divarpus gadus, darba stāžs – 24 gadi.
AUSEKLIS GRAUZIS, veterinārārsts, lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas tehniķis, individuālā darba veicējs divarpus gadus, darba stāžs – 24 gadi.
***
Darbdienas un arī nedēļas man ir ļoti līdzīgas cita citai – uzklausu telefona zvanus, kas mani sasniedz agri rītos un arī vakarstundās. Braucu pie klientiem. Vairāk nodarbojos ar lopu apsēklošanu, mazāk ar ārstēšanu. Mana darba zona aptver desmit pagastu, daudz laika jātērē pārbraucieniem. Jārīkojas tā, lai nebūtu lieka «mētāšanās» pa rajonu. Arī izvēloties īsāko ceļu, dažkārt mājās atgriežos pulksten 22. Tāda pašlaik ir izveidojusies mana ikdiena. Jāiztiek bez brīvdienām, tā strādā arī citi mani kolēģi. Brīvais laiks ir brīvās stundas.
***
Jāatzīst – strādāt netraucētas konkurences apstākļos ir grūtāk, toties daudz interesantāk. Galvenais – jāievēro godīga attieksme pret klientu. Ja «iesēklosi kādu krutku», riskē zaudēt klientu (par šo problēmu bija publicēts raksts «Bauskas Dzīves» šī gada 31. jūlija numurā). Manuprāt, zemnieki ir tautas godīgākā daļa, ja kāds to nevēlas saprast, tad ir skumji un nav ko vainot citus kolēģus – pats esi sadarbojies ar apšaubāmas preces sagādniekiem.
Savai iepriekšējai darbavietai varu teikt lielu paldies par to, ka esmu iepazinis zemniekus dažādos pagastos un esmu atradis vislabāko narkotiku – grāmatu lasīšanu. Pētu un vācu aforismus. Par dzīvi domājot, man prātā ir Romēna Rolāna atziņa: «Cieti? Mirsti! Bet esi, kam tev jābūt. Esi cilvēks!»
***
Man ir liels prieks un gandarījums par to, ko dod regulāra daiļliteratūras baudīšana. Varu iztikt pat bez televizora. Manai gaumei atbilstošāka ir klasiskā literatūra, pašlaik esmu ķēries pie Fjodora Dostojevska. Bieži vien pārlasu Valda Artava sacerējumus, viņa humors palīdz smagos brīžos. Manos pierakstos ir arī Konstances Miķelsones domugrauds: «Visvairāk ienaidnieku tam, kas saka patiesību.» V. Artavs raksta: «Kritiku kur nicina,/ Lats un līšana kur zeļ, /Mazos blēžus ietupina,/ Lielie vasarnīcas ceļ.»
