Priekšvēlēšanu laiks prasījis īpašu modrību un atbildību arī no žurnālistiem. Apzināmies, ka vēlētāju izvēlē liela nozīme tam, kas rakstīts avīzēs, raidīts televīzijā un radio.
Priekšvēlēšanu laiks prasījis īpašu modrību un atbildību arī no žurnālistiem. Apzināmies, ka vēlētāju izvēlē liela nozīme tam, kas rakstīts avīzēs, raidīts televīzijā un radio. Tādēļ pirmdienās mūsu lasītājiem piedāvājām intervijas ar tiem kandidātiem, kuri kandidē partiju sarakstos no Bauskas rajona Zemgales vēlēšanu apgabalā. Šodienas avīzē – pēdējā šāda intervija. Jautāšanā iesaistījās arī rajona iedzīvotāji, un šo līdzdalību uzskatām par ļoti svarīgu. Tālāk par to, ko atklāja šīs intervijas.
Kopā ar žurnālisti Diānu Eglīti noklausoties diktofonā ierakstītās potenciālo (un dažu jau esošo) politiķu atbildes, ne reizi vien sarkām viņu vietā, jo atklājās kandidātu zināšanu trūkums un neorientēšanās sabiedriskajās norisēs. Nez vai viņi paši, avīzi lasot, arī sarka kaut mazliet? Gluži visas aplamības avīzē nedrukājām, jo tiešām bija kauns un tā kā žēl to mūsu cilvēku. Tomēr te ir arī žurnālista atbildība – publiski neatklājot kandidātu nezināšanu, mēs parādām it kā labu tēlu, par ko varētu arī balsot, jo viņš vai viņa taču ir tik jauks cilvēks. Jācer, ka vērīgi lasītāji pamanīja tās nepareizības, ko tomēr no politiķu runām «neizgriezām».
Protams, visu zināt nekad nevar, tomēr, ja kandidē strādāt Saeimā, vadīt valsti, ja speciāli tam gatavojies… Tad vajadzētu zināt, ka Pirmajā partijā un tās deputātu kandidātos jau nu visi nav mācītāji un nav ar teoloģisko izglītību, ka Norvēģija gan ir NATO dalībvalsts un ka Latvijas budžetu veido nodokļi.
Pavisam dīvainas izjūtas pārņēma, klausoties, ka potenciālā deputāta pirmais darbs Saeimā būtu «ķeršanās pie budžeta līdzsvarotas sadales»… Tik dalīs, pensijas un pabalstus palielinās (kā Latviešu partija – tā saukto bērnu pabalstu no tagadējiem četriem latiem līdz 45 latiem pacelšot), bet nodokļus samazinās un dažiem tos pavisam atcels! Bet varbūt tomēr primārais būtu darbs, ražošana, darba vietas un šī budžeta papildināšana, lai būtu, ko dalīt? Kā zināms, nekas no nekā nerodas…
Sociāldemokrātiskā Labklājības partija atzīst, ka esot vienīgā partija, kas ir par dinamisku Latvijas attīstību ārpus Eiropas Savienības un NATO, taču veicināšot abpusēji izdevīgu sadarbību gan ar Rietumiem, gan Austrumiem. Jā, arī latviešu dzejas vēsturē atrodam atziņu par lavierēšanu starp kreisiem un labiem un rezultātu, ka beigās dabū no abiem. Vai ar šīs partijas nostādnēm arī stipri nevelk uz to pusi? «Lai Lietuva un Igaunija stājas ES un NATO!» saka kandidāts Aleksandrs Kozlovs. Bet kas būs ar Latviju un tās robežām tad, kad abas kaimiņvalstis atradīsies Eiropas Savienībā, taču mēs – nē? Tomēr visskaistāk izklausās viņa kolēģa «pa partijas līniju» paustais, kur ņemt līdzekļus vispārējai plauksmei: «Ja mēs neiestāsimies NATO un ES, gadā iegūsim 200 miljonus latu.» Jāteic, ne NATO, ne ES nekad neesam bijuši, taču šo 200 miljonu kā nav, tā nav… Kāpēc tā?
Domāsim, sijāsim graudus no pelavām un sestdien iesim vēlēt par tādu Latviju, kurā mūsu bērniem klātos labāk nekā mums pašiem līdz šim!
