Mūsu rajona dārzeņaudzētāji ievieš jaunas tehnoloģijas, kas nodrošina augstāku darba ražīgumu.
Mūsu rajona dārzeņaudzētāji ievieš jaunas tehnoloģijas, kas nodrošina augstāku darba ražīgumu.
Šogad kasešu pildīšanas un sēšanas līnija sadarbībā ar SIA «Silja» uzstādīta Svitenes pagasta zemnieku saimniecībā «Kaži».
Īsteno Latvijas un Somijas projektu
«Siljas» tirdzniecības pārstāve Zaiga Saulāja «Bauskas Dzīvei» skaidro: «Svitenē ir īstenots Somijas Lauksaimniecības un mežu ministrijas un Latvijas Zemkopības ministrijas kopīgs projekts «Dārzeņu audzēšanas tehnoloģiju iegāde atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām». Abas ministrijas finansē 50 procentu no kopējās vērtības, pārējo daļu sedz zemnieki paši. «Silja» palīdz izvēlēties firmas un nepieciešamās iekārtas. Svitenē piedāvājām «Lannen» līniju, kas automātiski kasetēs sapilda kūdras maisījumu un iesēj sēkliņu, var divas vai vienu. Šādi sagatavojot stādus, tiem ir nodrošināti labāki attīstības apstākļi. Saskaņā ar ES dalībvalstu paredzēto palīdzības programmu ES kandidātvalstīm Somija sniedz atbalstu Latvijai.»
Latvijas Dārzeņkopju asociācijas (LDA) prezidents Jānis Bērziņš, novērtējot jauninājumu, atzina: «Mūsu zemē pašlaik ir tikai trīs šādas līnijas, pa vienai Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē. Somijā ražotā maksā dārgāk nekā, piemēram, no Holandes ievestās. Uzskatu, svitenieki rīkojas pareizi, specializējoties kāpostu audzēšanā. Specializācija paver iespējas plašāk izmantot jaunas tehnoloģijas.»
LDA pārstāvji un pārējie grupas dalībnieki atzina – «Kaži» ir labs piemērs un šeit daudz var mācīties. Arī to, kas izdarāms bez lielas naudas, – uzturēt sakoptu un kārtīgu apkārtni.
Oktobris ir cerību mēnesis
Zemnieku saimniecības «Kaži» līdzīpašnieks Aldis Auza uzskata: «Kāpostiem ļoti svarīgi ir glabāšanas apstākļi. Par to esam nešaubīgi pārliecinājušies. Piemēram, pagājušajā rudenī no lielāka augstuma nokrita viena kāpostgalva un saplīsa. To neizmetām, bet atstājām pārziemošanai. Galviņa, glabājoties noteiktā temperatūras režīmā, nesabojājās.»
Dzintars Mackevičs un Aldis Auza kāpostus audzē vairāk nekā 40 hektāros. Ražas glabāšanai šoruden tiek iekārtota vēl viena noliktava. Tajā ievietos ne tikai parastos galviņkāpostus, bet arī Pekinas kāpostus. «Kaži» pērn izmēģināja šo kultūru un pārliecinājās, ka to iespējams labi pārdot. Tādēļ ievērojami palielināja stādījumus, taču šīs vasaras sausums īpaši nelabvēlīgi ietekmēja Pekinas kāpostu ražību. Plašā lauka vienā malā augi pat nav sariesušies galviņās. Tāpat kā citi kāpostu audzētāji, svitenieki cer uz siltu un saulainu oktobri, tad dienā vienā hektārā pieļaujams pat vienu tonnu liels ražas pieaugums.
Vajadzīgas fasēšanas līnijas
Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka saista lielas cerības ar kooperācijas iezīmēm dārzeņkopībā. Viņa stāstīja: «Man ir patiess gandarījums par divu pagastu zemnieku vienošanos. Vecsaulieši Gints Liepiņš, Māris Mikainis un skaistkalnietis Ilmārs Pētersons ir likuši naudu kopā un nopirkuši kartupeļu pagrabu, kas atrodas Skaistkalnes pagastā. Šī glabātava ir plaša. Ja saremontētu un iekārtotu, to būtu iespējams izmantot arī citiem dārzeņu audzētājiem.»
Dārzeņkopju asociācijas prezidents Jānis Bērziņš, ilggadējs nozares speciālists, pauda savus apsvērumus: «Mūsu saimnieki iemācījušies izaudzēt labus dārzeņus, un nebūtu jābaidās, vai tie izturēs ES prasības. Vairāk raizējos par ko citu – ražas fasēšanu un marķēšanu. Šīs lietas nav sakārtotas, un bez kooperācijas neiztikt. Fasējamās iekārtas ir dārgas.»
***
Fakti
Bauskas rajona 26 zemnieku un piemājas saimniecības šogad saņēma subsīdijas par lauku dārzeņu sējumiem un stādījumiem, visvairāk – Iecavas un Svitenes pagastā.
Valsts atbalsts piešķirts par 270 hektāriem kāpostaugu, sīpolu, gurķu un citu dārzeņu platībām, kopumā Ls 16578.
2001. gadā subsīdijas piešķīra par pieciem hektāriem lauka dārzeņu, šogad – par trim hektāriem, tādējādi palielinājās pieprasījumu skaits.
Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Bauskas sektora dati
