Rīt, 5. oktobrī, pirmo reizi balsos tie jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Ko viņi domā par politiku, kādas ieceres saista ar 8. Saeimu?
Rīt, 5. oktobrī, pirmo reizi balsos tie jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Ko viņi domā par politiku, kādas ieceres saista ar 8. Saeimu?
Lai rastu atbildi uz šiem un citiem jautājumiem, «Bauskas Dzīve» uz priekšvēlēšanu diskusiju aicināja astoņus skolēnus: Gitu Krūmiņu, Vitu Dābolu, Olgu Vitkovsku, Lindu Savicku, Rolandu Kugrēnu, Kristīni Neizaku, Lāsmu Burku, Kintiju Palmu.
Kāpēc iesit vēlēt?
Gita: – Katrs cilvēks ir atbildīgs par to, kas notiek valstī. Man nepatīk pašreizējā situācija Latvijā. Ja nepiedalīšos vēlēšanās, tā paliks tāda pati. Es gribu ko jaunu.
Vita: – Valsts iekārta paredz vēlēšanas, uzskatu, ka balsot ir mans pienākums. Varbūt mana vēlēšanu zīme būs izšķiroša.
Olga: – Jāvēl, lai pēc tam nenāktos nožēlot, ka neesmu piedalījusies. Tas ir katra pienākums.
Linda: – Ja visi ies vēlēt, tad var arī ko mainīt. Nekad nevar zināt, kādi laiki pienāks. Varbūt pasē iespiestais zīmodziņš nākotnē būs izšķirošs.
Rolands: – Mēs varam izvēlēties savu nākotni. Vēlos pamēģināt: kā tas ir – vēlēt?
Kristīne: – Vēlēšanas – tā ir iespēja tautai paust savu viedokli. Arī man ir svarīga sajūta, ka būšu piedalījusies.
Lāsma: – Tas ir viens no maniem bērnības sapņiem – novēlēt. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un mums ir dota iespēja ievēlēt partiju, kuras idejas mēs atbalstām.
Kintija: – Mani interesē process – kā to dara? Ar savu balsi vēlos mainīt esošo kārtību valstī.
Kas ietekmē jūsu politisko izvēli?
Gita: – Uzsūcu sevī visu apkārt notiekošo. Vecāku viedoklis mani neietekmē, jo tas ir atšķirīgs. Reklāmu ietekme arī ir minimāla. Mani fascinē personības, ļoti patīk Andris Šķēle, jo viņš ir noteikts. Patīk Einars Repše, jo viņš neko nesola.
Vita: – Mani ietekmē apkārtējie. Reklāmas savukārt rada pretreakciju. «Jaunais laiks» nereklamējas tik ļoti kā citas partijas. Iespējams, es balsošu par «Jauno laiku».
Olga: – Mani viss ietekmē. Man patīk Andris Šķēle kā cilvēks, taču man nepatīk tas, ka viņš daudz reklamējas.
Linda: – Es vērtēju, ko partijas izdarījušas. Simpatizē Šķēle.
Rolands: – Mani ietekmē draugi, vecāki, paziņas. Mani arī pārliecina Šķēle.
Kristīne: – Ieklausos vecāku viedoklī. Iespējams, balsošu par «Latvijas ceļu» – man patīk Anatolijs Gorbunovs. Viņš barikāžu laikā 1991. gadā nenobijās, bet iedrošināja pārējos.
Lāsma: – Kad televīzijā rāda reklāmas, slēdzu citu programmu. Simpatizē Andris Šķēle, jo tā man šķiet tāda kā pārbaudīta vērtība. Iespaidīga ir frāze Tautas partijas reklāmu beigās: «Kā lemsiet, tā būs.» Einaram Repšem es neuzticos. Domājot par Latvijas Pirmo partiju, šķiet, ka mācītājiem nav īstā vieta Saeimā. Savukārt mazās partijas vispār vajadzētu aizliegt.
Kintija: – Mani interesē reitingi. Atmiņā paliekošas ir partiju tikšanās ar vēlētājiem. Simpatizē «Jaunais laiks», jo tā ir jauna partija. Turklāt mani kā personība saista Einars Repše, «Jaunā laika» līderis.
Ja jūs būtu deputāti, ko jūs sacītu par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO?
Kintija: – Mums jāiestājas ES, jo tas veicinās Latvijas attīstību. NATO mums jābūt, jo tādējādi būtu aizsargāti no Krievijas.
Lāsma: – Iestājoties ES, pavērsies iespējas studēt ārzemēs, fondu līdzekļi. Mazie uzņēmēji gan bankrotēs.
Kristīne: – Ja iestāsimies ES, mūsu mazā valsts būs pamanāmāka. Neesmu droša, vai būtu jāstājas NATO. Ja izcelsies karš, Latvija nespēs citām valstīm palīdzēt.
Rolands: – Ja Latvija iestāsies ES, atrisināsies naudas problēmas.
Linda: – Ja iestāsimies ES, varam zaudēt valodu, kultūru.
Vita: – Iestājoties ES, manai mammai skolotājai tiktu paaugstināta alga.
Ja jūs būtu deputāti, ko mainītu izglītības politikā?
Vita: – Augstskolās samazinātu studiju maksas vai arī ieviestu darbus, kurus strādājot, jaunieši varētu samaksāt par studijām. Beidzot vidusskolu, centralizētie eksāmeni nav vajadzīgi. Skolēns vēl nav atpūtinājis galvu pēc tiem un jau jākārto iestājeksāmeni augstskolā. Centralizētiem eksāmeniem nav jēgas, jo zināšanas tiek pārbaudītas augstskolu iestājeksāmenos.
Olga: – Es vēlētos, lai augstskolās būtu vairāk budžeta vietu un mācību maksa būtu zemāka, jo studiju kredītu visiem nav iespējas saņemt.
Lāsma: – Nav pareizi, ka pašvaldība nedod kredītus studentiem, kuri to nevar saņemt ģimenes apstākļu dēļ.
Linda: – Jānodrošina iespēja iegūt līdzvērtīgu izglītību pilsētu un lauku skolēniem.
Kristīne: – Jāizskauž lauku skolotāju nenopietnā attieksme pret savu darbu.
Gita: – Laukos bērnu zināšanas tiek novērtētas pārāk augstu.
Lāsma: – Pedagogiem jāpalielina algas, lai viņiem būtu prieks mācīt, tas arī veicinātu konkurenci. Tad par skolotāju neietu mācīties tas, kurš citur nav ticis.
Kintija: – Visi studenti jānodrošina ar kopmītnēm.
Kristīne: – Daudzi skolotāji gremdē audzēkņu pašapziņu, pret to ir jāvēršas.
Ko jūs kā deputāti mainītu jaunatnes politikā?
Kintija: – Veicinātu atpūtas vietu rašanos.
Lāsma: – Stiprinātu jauniešu pašapziņu, lai viņi nebaidītos būt tādi, kādi ir. Vairāk jāveido diskusiju klubi, jaunas darba vietas, kur gūt pieredzi, nodarbināt jauniešus.
Gita: – Attieksme pret jauniešiem ir nicīga. Taču arī paši jaunieši nelabprāt iesaistās kaut kur bez naudas. Jāpaaugstina dzīves kvalitāte valstī.
