Laikraksts «Diena» nesen rīkoja konferenci par mazo hidroelektrostaciju radītiem kaitējumiem videi.
Laikraksts «Diena» nesen rīkoja konferenci par mazo hidroelektrostaciju (HES) radītiem kaitējumiem videi.
Nevalstiskās organizācijas «Pasaules dabas fonds» un Latvijas makšķernieku asociācija prezentēja pētījumu par 11 mazo HES darbības negatīvu ietekmi uz upju ekosistēmu.
Ātra un viegla peļņa
Ar pētījuma rezultātiem žurnālistus iepazīstināja Pasaules dabas fonda direktors Uģis Rotbergs un Latvijas Makšķernieku asociācijas pārstāvis Rolands Lebuss. Pašlaik Latvijā darbojas apmēram 110 mazo HES, kas rada nopietnas vides problēmas. To novēršanai nākotnē būs nepieciešami ievērojami valsts budžeta līdzekļi.
HES strauju būvniecību veicinājuši nepārdomāti pieņem- ti likumi. Enerģētikas likuma 40. pants un Ministru kabineta 1995. gada 14. marta noteikumi «Par Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenām» nosaka dubulta tarifa piemērošanu no mazajām HES iepirktai elektroenerģijai. Tāpēc valsts akciju sabiedrība «Latvenergo» ir spiesta iegādāties nekvalitatīvu enerģiju ar milzīgām svārstībām tīklā, bet par videi nodarīto postu ātras peļņas tīkotāji nebēdā.
Cērt mežus un bagarē gultnes
Pasaules dabas fonda un Latvijas Makšķernieku asociācijas speciālisti šogad pētījuši vairākus desmitus mazo HES. Iepazīstinot ar apjomīgo materiālu, Uģis Rotbergs uzsvēra: «Sabiedrības vērtējumam mēs piedāvājam informāciju par HES, ku- ru darbībā konstatēti klaji likumpārkāpumi. Elektrostacijas galvenokārt atrodas uz Gaujas.»
Speciālisti analizēja situāciju Gaujas, Āžu, Variņu, Lācītes, Tirzas, Kalnadzirnavu HES. Vides postījumi sākušies jau elektroenerģijas ražotņu celtniecības laikā, kad izcirsti piekrastes meži. Tiem ir ārkārtīgi liela nozīme ekosistēmu normālā funkcionēšanā, nodrošinot augu un dzīvnieku daudzveidīgu sugu saglabāšanu. Būvējot HES, noteikta daļa upes netiek iekļauta apritē, jo ūdenstilpei jāveido jauna gultne. Pēc bagarēšanas šie posmi atgādina šaurus grāvjus ar līdzeniem krastiem.
Savukārt ūdens līmeņa biežo svārstību dēļ upes piekrastes zonas kļūst par «mirušām joslām», jo nav piemērotas nedz sauszemes, nedz ūdens iemītnieku eksistencei. Uzpludinājumi, ūdenim sasilstot, aizaug un sāk atgādināt pūstošus dīķus. HES zonās tiek iznīcināti zivju migrācijas ceļi un nārstošanas vietas. Rolands Lebuss minēja, ka zivju ceļš ir saglabāts tikai Amatas HES.
Iznīcināts simtiem biotopu
Lai gan Latvija ir pievienojusies Riodežaneiro konvencijai par vides bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, vēl neviens HES īpašnieks nav saukts pie atbildības par biotopu iznīcināšanu. Pētījumā konstatēts, ka, bagarējot Tirzas upi, uz kuras atrodas Āžu HES, gājis bojā īpaši aizsargājams biotops – oļu sēres. Tāpat noticis arī Engures upē pie Ugāles HES. Abos objektos iznīcinātas zivju nārsta vietas. Latvijā ir pieņemts Sugu biotopu aizsardzības likums ar attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem. Rolands Lebuss secina, ka, būvējot HES, tas vispār ticis ignorēts. «Darbība būtu likumīga tikai tad, ja, celtniecības zonā konstatējot vismaz vienu aizsargājamu sugu, jebkāda būvniecība tiktu aizliegta,» tā R. Lebuss.
Pētījumos par HES darbību novērots raksturīgs pārkāpums – vienmērīga ūdens caurplūdes nodrošināšana aizsprostos. Tādēļ sausās vasarās gultnes lejpus aizsprostiem ir izžuvušas. Ūdens līmeņa nevienmērīgas svārstības var izraisīt arī pretēju efektu – plūdus. Speciālisti stāstīja, ka ūdens līmeņa svārstības mazajos HES var sasniegt pat četrus metrus, tostarp vecos dzirnavu dīķos maksimālā atzīme ir tikai divi metri.
Jāpierāda likumu pārkāpumi
Šogad Ministru kabinets apstiprinājis sarakstu ar vairāk nekā 200 upēm, uz kurām aizliegts būvēt HES. Taču Uģis Rotbergs uzskata, ka HES celtniecības atļauju izsniegšanas pārtraukšana nav mierinājums: «Vairums HES ir būvētas, neievērojot Eiropas Savienības (ES) valstīs spēkā esošos noteikumus. Agri vai vēlu Latvija akceptēs ES direktīvas un milzīgas soda naudas par pārkāpumiem būs jāmaksā. Kas to darīs? Droši vien mēs, nodokļu maksātāji.»
Nevalstiskās organizācijas vadītājs uzskata, ka patlaban ļoti svarīgi ir pierādīt esošās nelikumības, ko veicinājusi vides aizsardzības institūciju bezatbildība. Pasaules dabas fonds un Latvijas Makšķernieku asociācija 6. septembrī nosūtīju- si vēstuli ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Kalnakārklu HES ( Madonas rajons) celtniecības apturēšanu, jo Madonas reģionālā vides pārvalde ļāvusi veikt darbus, kas draud iznīcināt ar likumu aizsargātus biotopus un sugas.
Mazo HES darbībai nav nekāda ekonomiska pamatojuma, uzskata Uģis Rotbergs. Tās ražo niecīgu daudzumu enerģijas, un nevar būt runa par konkurenci «lielās enerģijas» tirgū. HES darbojas automātiskā režīmā un nepalielina darbavietu skaitu laukos. Ar pilnu jaudu mazās HES Latvijas līdzenajā reljefā var strādāt tikai pavasarī un rudenī, kad ir pietiekams ūdens daudzums.
***
Fakti
Latvijā ir ap 1000 upju.
777 upes ir garākas par desmit kilometriem.
15 upju garums pārsniedz 100 kilometru.
