25. septembrī Tiesa nolasīja spriedumu Aigaram Bērziņam, Kasparam Gribam un Sergejam Ņikitinam, kuri personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās vardarbīgā veidā nolaupīja svešu mantu.
25. septembrī Tiesa nolasīja spriedumu Aigaram Bērziņam, Kasparam Gribam un Sergejam Ņikitinam, kuri personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās vardarbīgā veidā nolaupīja svešu mantu.
15. aprīļa pievakarē pie Bauskas autoostas S. Ņikitins pievērsa A. Bērziņa un K. Gribas uzmanību kādam pusaudzim, kuram ir mobilais telefons. Pēc drauga norādījuma Aigars un Kaspars satvēra nepilngadīgo J. U. un pieprasīja nodot tālruni lombardā, lai iegūtu naudu iedzeršanai. J. pretojās, un draugi, izmantojot fizisku pārspēku, vilka viņu lombarda virzienā.
Lombards Slimnīcas ielā bija slēgts, un gājiens turpinājās uz šādu pašu iestādi Rīgas ielā. J. kādu brīdi izdevās izrauties, bet tālu viņš netika. Notvēris puiku otru reizi, A. Bērziņš viņu iekaustīja. K. Griba turēja J. U. aiz apkakles un norāva viņam sudraba ķēdīti. Nobijies no lielo puišu varmācības, J. U. bija spiests atdot pieprasīto telefonu 39 latu vērtībā. Uzradās arī Sergejs Ņikitins, kas solīja atņemto mobilo tālruni realizēt. Darījums neizdevās, un Ņikitins, apzinādamies, ka mobilais telefons nozagts viņa paziņam, par astoņiem latiem to pārdeva garnadzim K. Gribam. Naudu, ko K. Griba samaksāja par nepilngadīgajam nolaupīto mobilo telefonu, tajā pašā vakarā visi kopā nodzēra.
Pret jauniešiem ierosināta krimināllieta, visiem trim puišiem nācās sēdēt uz apsūdzēto sola. Pamatojoties uz Krimināllikuma 176. panta 2. daļu, Tiesa Aigara Bērziņa un Kaspara Gribas izdarīto noziegumu kvalificēja kā sevišķi smagu, Sergeja Ņikitina darbības pēc Krimināllikuma 314. panta 1. daļas tika kvalificētas kā kriminālpārkāpums.
Ņemot vērā to, ka A. Bērziņš un K. Griba agrāk nebija tiesāti, Tiesa sodīja viņus ar nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem, ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, lai dotu viņiem iespēju pierādīt, ka notikušajam viņu dzīvē ir gadījuma raksturs un viņi spēj laboties.
Sergeju Ņikitinu Tiesa sodīja ar 100 stundu piespiedu darbiem, kas bez atlīdzības jānostrādā sabiedrības labā.