Deviņdesmito dzimšanas dienu pagājušajā nedēļā svinēja iecavniece Alīda Štāla. Štālmamma. Rosīga, mundru prātu, daudzos dienas darbos steigdamās, viņa paspēj padarīt to, kas dažam labam jaunākam nebūtu pa spēkam.
Deviņdesmito dzimšanas dienu pagājušajā nedēļā svinēja iecavniece Alīda Štāla.
Štālmamma. Rosīga, mundru prātu, daudzos dienas darbos steigdamās, viņa paspēj padarīt to, kas dažam labam jaunākam nebūtu pa spēkam.
Diena pilna mazu darbu
«Esmu vēl pietiekami stipra, lai tiktu galā ar visiem mājas darbiem. Turu divas cūkas un divdesmit pīles. Man ir sava siltumnīca, kurā izaug garšīgi un dabiski, tīri tomāti. Ne reizi neesmu uzbērusi nevienu ķimikāliju. Iztieku ar to, kas no dabas dots,» stāsta Alīda Štāla.
Noskriešanās esot ļoti daudz. Tikko spējot visu apdarīt. Uz veikalu tikpat kā neejot, jo visa kā gana pašai. Arī maizi Štālmamma cepot pati. Ziemai sagatavots krietni daudz sulas, ievārījumu un salātu, arī pašas lasītu zālīšu tējai.
Savulaik pie Alīdas pat no tālienes braukuši cilvēki, jo viņa zinājusi, kā ārstēt ekzēmas. «Nav tādas ekzēmas, ko nevar izārstēt. Laba ir strutene un tauksakne. Manis gatavotais uzlējums daudziem ir palīdzējis. Tā gudrība man no mātes, kas prata ar zālītēm ārstēt,» atceras jubilāre.
Štālmamma protot cept ļoti garšīgas kūkas. Iecienītākā esot vafeļu torte.
Meitenes gados Alīda absolvējusi Rīgas rokdarbu skolu, kur iemācījusies aust, kalt saktas, darināt dažādus smalkus rokdarbus un gatavot ēdienu.
«Rokdarbi man vienmēr bijuši pie sirds. Kādreiz pat esmu gribējusi atvērt meiteņu skolu,» par jaunības sapņiem stāsta Alīda Štāla.
Jāprot piedot
Ar vīru Valdemāru Štālu Alīda kopā nodzīvojusi piecdesmit vienu gadu. «Apprecējos 26 gadu vecumā. Pa šo laiku bijis viss. Bet jāprot piedot un visu izrunāt. Esam izaudzinājuši trīs dēlus, divi jau aizgājuši aizsaulē,» saka Štālmamma.
Valdemārs bijis mežsargs, abi iepazinušies siena talkā Liepājā.
«Esam bijuši vienmēr pārtikuši. Savulaik es ar adāmmašīnu dienā noadīju četras jakas un tā palīdzēju ģimenei pelnīt iztiku. Mana mammīte savulaik bijusi adītāja grāfa Pālena ģimenei,» atceras sirmgalve.
Alīda atminas tos laikus, kad pa Iecavu no mājas uz māju staigājis Krišjānis Barons un pierakstījis latviešu tautasdziesmas.
Alīda jaunībā dziedājusi T. Reitera korī, spēlējusi teātri, bijusi sabiedrībā aktīva.
«Kolhoza gados esmu bijusi «sliktā», jo savulaik baroju un atbalstīju mežabrāļus, kuru vidū bija arī mans brālis,» neseno pagātni raksturo sirmgalve.
Jāsaglabā latvieša apziņa
Vaicāta par nesen aizvadītajām vēlēšanām, Alīda sacīja, ka balsojusi par to, lai jaunie strādā.
Štālmamma liecina, ka ir no stipras cilts. Zāles nedzerot un nekad tā nopietni slimojusi neesot. Ar redzi un dzirdi gan kļuvis sliktāk. Modru garu uzturot nemitīga rosīšanās.
«Lielākā vērtība dzīvē ir veselība, kas jātaupa no jaunām dienām, tāpēc visiem gribu novēlēt labu veselību un saglabāt latvieša apziņu,» novēl jubilāre.
