Bauskas rajona 12 pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekta gaita un aktualitātes tika apspriestas seminārā vakar, 8. oktobrī.
Bauskas rajona 12 pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekta gaita un aktualitātes tika apspriestas seminārā vakar, 8. oktobrī.
Semināru organizēja apvienošanās (sadarbības) projekta izstrādātājfirma «Pašvaldību audits».
Meklē alternatīvas
Kopš septembra sākuma, kad notika pirmais seminārs par jaunveidojamo Bauskas novadu, apvienošanās (sadarbības) projekta darba grupas eksperti bijuši visās divpadsmit pašvaldībās, kas veidos Bauskas novadu – Bauskas pilsētā, Brunavā, Ceraukstē, Codē, Dāviņos, Gailīšos, Īslīcē, Mežotnē, Rundālē, Svitenē un Vecsaulē.
«Pašvaldības bijušas pretimnākošas prasītās informācijas sniegšanā. «Pašvaldību audita» eksperti tikās ar 148 iedzīvotājiem, 53 deputātiem un piedalījās divu pagastu padomes sēdēs.
Vairākās pašvaldībās tika izteikts viedoklis, ka daudz efektīvāki un izdevīgāki būtu mazāki sadarbības modeļi, par kuriem tika pieņemts rajona Padomes lēmums jau 2001. gada 21. jūnijā. Pašvaldības pašreiz ir rosinātas domāt, kā rast alternatīvus risinājuma variantus. Līdz 2003. gada 31. decembrim var notikt apvienošanās pēc brīvprātības principa un pašu iniciatīvas. Projekts par Bauskas novadu stāsies spēkā tikai tad, kad visas divpadsmit pašvaldības būs pieņēmušas lēmumu par iekļaušanos Bauskas novadā,» informēja projekta vadītāja Jolanta Gūža.
Varēs piesaistīt investīcijas
Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar ekspertu slēdzieniem par perspektīvā Bauskas novada finanšu bāzi, minot, ka no visām divpadsmit perspektīvā novada dalībpašvaldībām tikai divas – Bauskas pilsēta un Gailīšu pagasts – nesaņem dotāciju no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF).
«Kopējie perspektīvā novada ieņēmumi no PFIF šogad ir 498 tūkstoši latu, bet, izveidojoties novadam, no PFIF saņemtā summa būs krietni mazāka – vairāk nekā septiņi lati uz vienu iedzīvotāju. Perspektīvā veidojamam novadam ir labas izredzes piesaistīt lielas investīcijas nopietniem projektiem infrastruktūras attīstībai,» skaidroja Gatis Putenis, projekta darba grupas dalībnieks.
Vislielākās kredītsaistības no visām divpadsmit pašvaldībām ir Bauskas pilsētai, Īslīces un Rundāles pagastam.
«Pašvaldību audita» speciālisti pagastu vadītājus un pārstāvjus iepazīstināja ar sabiedrisko pakalpojumu karti, kurā atspoguļots bibliotēku, izglītības, veselības aprūpes un kultūras iestāžu tīkls Bauskas novadā.
Būs pieejamas dažādas iespējas
Gatavojoties nākamajam semināram novembra sākumā, pašvaldību vadītājiem jāapsver, kā konkrētā pagastā varētu darboties pakalpojumu centrs – jāaizpilda anketa par pakalpojumu izvietojumu. Paredzēts, ka pēc perspektīvā Bauskas novada izveides katrā no dalībpašvaldībām jāsaglabā viens pakalpojumu centrs nepieciešamāko pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
Projekta izstrādes grupas eksperts Aleksandrs Lielmežs pašvaldību vadītājiem ieteica pakalpojumu centra struktūru apspriest koleģiāli, sanākot visiem vēlētajiem deputātiem.
Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu par to, kādam vajadzētu būt pakalpojumu centram, piemēram, Svitenē, pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa atbildēja: «Noteikti būtu nepieciešama nodokļu administrēšana, sociālais darbinieks, cilvēks, kurš varētu izsniegt dažādas izziņas, neiztikt arī bez kultūras darbinieka, dzimtsarakstu un bāriņtiesas pakalpojumiem. Iespējams, ka dažu veidu pakalpojumus varētu sniegt viens speciālists vairākām pašvaldībām, piemēram, juridiskos.»
