Jau šosvētdien TV 3 skatītājus aicina doties līdzi Baltijas robinsoniem uz Malaiziju. Sākas jau trešais Baltijas valstu realitātes šovs «Robinsoni».
Jau šosvētdien TV 3 skatītājus aicina doties līdzi Baltijas robinsoniem uz Malaiziju. Sākas jau trešais Baltijas valstu realitātes šovs «Robinsoni».
Starp 15 spēles dalībniekiem ir arī Kultūras akadēmijas studente baušķeniece Madara Šlēkste.
Čūskas zobiņu pēdas uz sejas
«Bauskas Dzīvei» jau bija iespēja noskatīties pirmo sēriju. Pirms tam TV 3 programmu direktore Daina Ostrovska uzsvēra, ka šoreiz šovs ir bagātāks ar dažādiem dramatiskiem pavērsieniem.
Jāatzīst, jau pašā sākumā drāmu un eksotisku ainu bija pietiekami. Atverot lielu lādi, lietuvieši tajā ieraudzīja guļam milzīgu čūsku. Uzreiz atradās «gudrinieks», kurš apgalvoja, ka protot ar šādiem rāpuļiem apieties. Kā bija, jāskatās pašiem, tad arī noteikti varēs redzēt čūskas zobiņu pēdas uz puiša rokām un sejas…
Igauņiem mazmājiņa bija gatava jau pirmajās stundās pēc ierašanās uz salas, tikai pēc tam viņi ar skumjām konstatēja, ka uz to īsti nav iemesla doties. Latvieši gan pamanījās jūrā izzvejot kaut kādus krabīšus un pat tos izvārīt. Tas nekas, ka pēc mielasta kādai robinsonei tie ātri, ātri «izsteidzās» laukā. Lietuvieši pēkšņi uznākušo Malaizijas lietu salīdzināja ar siltu pienu, kas līst no debesīm, bet latviešiem pērkona dārdi atgādināja jaudīgas basu skaņas diskotēkā.
Jau pirmajā sērijā, otrā rītā pēc ierašanās, salu nācās atstāt pa vienam dalībniekam no katras komandas. Arī tas bija šokējoši, jo robinsoni tik pēkšņām atvadām nebija gatavi.
Priecājas par kukaiņiem, ko apēd
Baltijas 15 robinsonu vidū, kas jūlijā devās 14 stundu lidojumā uz desmit tūkstoš kilometru tālo salu Dienvidķīnas jūrā, bija arī finansiste no Alsungas puses Baiba Liepiņa, medicīnas studente, kādreizējā liepājniece Kristīne Koļadina. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas komandām mūsējo rindās bija tikai divi puiši: policists no Ķeguma Andris Upenieks un izbijis jūrnieks, pašlaik tehniskais direktors kādā reklāmas aģentūrā Jānis Dūdums.
«Esmu priecīgs par katru kukainīti, ko, dzīvojot uz salas, varēju nobaudīt,» robinsonu ēdienkarti raksturo Jānis. «Nogaršot gribēju visu, jo Latvijā jau neko tādu neēdam.» Jānis atzīst, ka uz salas dzīve bijusi krietni skarbāka, kā varbūt tas izskatās televīzijā. Lai dabūtu liesmas ugunskurā, nācies ap to darboties visu nakti, pušumus un nobrāzumus nekāds mediķis vis nesteidzies ārstēt.
Komanda ir ļoti atšķirīga
Madara, raksturojot savu komandu, atzīst, ka Latvijas robinsoni bijuši ārkārtīgi atšķirīgi cilvēki – katrs no savas vides, tādēļ ir maz kopīgu interešu. Tomēr uz salas viņi iemācījušies sadzīvot.
Kristīne ir ļoti sportiska, loģiski domājoša, konsekventa savā pārliecībā. Baiba ir maiga, izteikti sievišķīga būtne. Andris ir dīvains tipiņš, ar tādu kā metālista stiliņu, kurš pats atzīst, ka viņam dažas «skrūvītes» esot vaļīgākas nekā citiem. «Jānis ir unikāls gadījums,» apgalvo Madara. «Kad pirmo reizi tikāmies, sasveicinoties viņš tā arī teica: «Labdien, mani sauc vīrietis!», nevis mani sauc Jānis. Tas šokēja, tomēr atklājās, ka viņš ir ārkārtīgi izdarīgs, saimniecisks, lojāls un dzīvespriecīgs.»
Latvijas komandas dažādums bija jaušams, arī atbildot uz «Bauskas Dzīves» uzdoto jautājumu, ko ieteiktu tiem, kuri nākamgad atkal gribēs piedalīties šādā spēlē. «Iesaku nepiedalīties,» paziņoja Madara. Baiba bija krietni pielaidīgāka: «Neskatoties ne uz vecumu, ne uz dzimumu, ja tev prātā ienāk doma, ka tur jābūt, ej un piesakies! Noteikti nebūs jānožēlo. Ja varētu, es brauktu vēl.» Jānis līdzdalību šovā attaisno ar iespēju gūt estētisku baudījumu: «Uz salas mani pārsteidza skaistums. Tiešām nebiju iedomājies, ka pasaulē var būt tāds krāšņums, tāda krāsu un dzīvās radības daudzveidība. Tā dēļ vien ir vērts šādā šovā piedalīties.»
Pieteikumā Madara apgalvo, ka šovā piedalās, lai rastu harmoniju ar sevi. «Esmu iemācījusies klusēt, ko es nekad nebiju dzīvē pieradusi darīt. Man bija ļoti daudz laika domāt, tāpēc varēju iepazīt savu otru pusi – klusējošo un nepretenciozo.»
Tās vēl nav atvadas
Malaizijā Madarai nācies sastapties ar daudz lielākiem prusakiem nekā Latvijā, arī ar milzīgiem sienāžiem, čūskām, kliedzošiem sikspārņiem. Vēl tagad dažreiz piezogoties vēlme paskatīties, vai gultā nav ieritinājies kāds simtkājis. Par grūtāko šajā šovā Madara atzīst sadzīvošanu pašai ar sevi. Toties neparasta bijusi draudzība ar kādu vietējo puisi, studentu, pie kura nu ceļo vēstules.
Jau pirmajā sērijā Madara dodas prom no komandas biedriem, bet savu lomu šovā viņa nav līdz galam izspēlējusi. Skatītāji ar viņu noteikti vēl satiksies.
