Kā jau tika gaidīts, Eiropas Komisija 9. oktobrī pieņemtā vairāk nekā 90 lappušu biezajā stratēģijas dokumentā atzīst – Latvija, tāpat kā pārējās deviņas kandidātvalstis, būs spējīga uzņemties dalībvalsts saistības, kā plānots – no 2004. gada 1. janvāra.
Kā jau tika gaidīts, Eiropas Komisija 9. oktobrī pieņemtā vairāk nekā 90 lappušu biezajā stratēģijas dokumentā atzīst – Latvija, tāpat kā pārējās deviņas kandidātvalstis, būs spējīga uzņemties dalībvalsts saistības, kā plānots – no 2004. gada 1. janvāra.
Gatava iestājai Eiropas Savienībā
Visas desmit kandidātvalstis, tostarp Latvija, «ir izpildījušas politiskos kritērijus un ekonomiskos un administratīvās kapacitātes kritērijus būs izpildījušas ES Padomes noteiktajā laikā», atzīts Eiropas Komisijas (EK) tā sauktajā progresa ziņojumā. «Latvijai liela diena, jo šodien saņemta rekomendācija iestājai Eiropas Savienībā,» vērtē Endrjū Rasbašs, EK delegācijas vadītājs Latvijā.
Šajā stratēģiskajā dokumentā konstatēts, ka 213 sarunu sadaļās (pavisam 372) noteikti pārejas periodi, 28 ir pieprasījušas dalībvalstis, bet 185 – kandidātvalstis. Visbiežāk tie saistās ar brīvu darbaspēka kustību, īpašuma iegādi vai ūdens kvalitātes ievērošanu. Preses konferencē ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens sacīja, ka vēl nepaveikto darbu daudzums pret paveiktajiem ir 1:10 un visus tos var pabeigt līdz 2004. gadam.
Latvija un Slovākija progresa ziņojumā ir vienīgās kandidātvalstis, kuras pilnībā pilda iestāšanās sarunās dotos solījumus. Visvairāk kritikas saņēmusi Polija.
Trīs «iedzimtie trūkumi»
Šie trūkumi ir ierēdņu un tiesu vājums un korupcija. Vērtējot administratīvo kapacitāti, Latvijai ir «labi sasniegumi lielākajā daļā jomu», norādīts, ka jāpaātrina vienotas ierēdņu apmaksas sistēmas ieviešana ar pietiekamu finansējumu.
Ziņojumā kritiski vērtēta situācija tiesu jomā un uzsvērts, ka nepieciešama pamatīga sistēmas reforma. Tiesās vajadzīgs vairāk tiesnešu, tiesām jākļūst atklātākām un pieejamākām sabiedrībai, jāsamazina neizskatīto lietu skaits. Par Latviju teikts, ka ir identificēti tiesu sistēmas galvenie vājie punkti, tomēr tikai dažos gadījumos ir sākts darbs, lai tos novērstu. Pilnīgas sistēmas reformas pamatā, kā to iesaka EK, «jābūt politiskai gribai modernizēt tiesu sistēmu un atbilstošam finansējumam» šī mērķa īstenošanai.
Par korupcijas līmeni Eiropas Komisija visvairāk noraizējusies četrās kandidātvalstīs – Latvijā, Polijā, Slovākijā un Čehijā. Latvijas veiktie pasākumi likumu izstrādē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidē, sabiedrības izglītošanā un nevalstisko organizāciju iesaistīšanā ir pozitīvi novērtēti, taču tiek gaidīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apbruņošana ar nepieciešamiem līdzekļiem un konkrēti rezultāti.
Uzraudzības ziņojums
EK rekomendē slēgt uzņemšanas sarunas ar desmit valstīm (visām kandidātvalstīm, izņemot Bulgāriju, Rumāniju un Turciju) līdz gada beigām un atzīst, ka «tās būs gatavas uzņemšanai ES no 2004. gada sākuma». Bulgāriju un Rumāniju tiek ieteikts uzņemt 2007. gadā, bet Turcijas iespējamai dalībai vispār netiek noteikti jelkādi termiņi.
Nākamie paredzētie Latvijas uzmanīšanas pasākumi ir Eiropas Komisijas līdz 2003. gada jūlijam plānotais ziņojums par priekšdarbiem strukturālo fondu līdzekļu piesaistei. ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens pēc iestāšanās sarunu pabeigšanas paredzējis izveidot smalku kandidātvalstu kontroles mehānismu, uzmanot, piemēram, veterināro un lopkautuvju standartu ievērošanu.
Savukārt trīs mēnešus pirms plānotās paplašināšanās kandidātvalstu progress atlikušo darbu un saistību izpildē tiks novērtēts uzraudzības ziņojumā.
Drošības klauzula
Ņemot vērā, ka nākamā ES paplašināšanās nozīmēs vienlaicīgu desmit valstu uzņemšanu, EK ierosina uzņemšanas līgumos iekļaut tā dēvēto «specifisko drošības klauzulu», kas darbotos divus gadus. Ja kāda no jaunajām dalībvalstīm ES neizpildītu sarunās dotos solījumus iekšlietu, tieslietu un drošības jomā vai arī pārkāptu kopienas likumdošanu, piemēram, pārtikas drošības jomā, un tādējādi apdraudētu citas ES dalībvalstis, EK patur tiesības atbilstoši rīkoties.
Vai tas nozīmē tiesas darbus vai izslēgšanu no ES? «Mēs to neuztveram kā iespējamo soda mēru izmantošanu ES prasību neizpildes gadījumā, bet drīzāk gan iespēju veikt īpašus pasākumus. Piemēram, ja divu gadu laikā pēc iestāšanās rodas kādas problēmas, lai ir iespējas situāciju noregulēt,» domā Andris Ķesteris, Latvijas sarunvedējs ar ES.
Šis ir Eiropas Komisijas priekšlikums, par kuru galīgais lēmums būs jāpieņem ES Padomē Briselē 24. un 25. oktobrī. Savukārt iestāšanās 2004. ga- dā būs iespējama, ja par iestāšanās nosacījumiem izdosies vienoties līdz ES Padomes sē- dei Kopenhāgenā 12. un 13. decembrī.
***
Ievērībai
EK norāda, ka Latvijā īpašas pūles joprojām jāvelta iekšējā tirgus, lauksaimniecības, zivsaimniecības, transporta, reģionālās politikas, vides, tieslietu, iekšlietu un muitas administratīvo struktūru nostiprināšanai.
