Pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā norvēģu vairākums ir izteicies par labu dalībai Eiropas Savienībā – 46 procenti respondentu atbalsta dalību ES, 44 procenti ir pret.
Pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā norvēģu vairākums ir izteicies par labu dalībai Eiropas Savienībā (ES) – 46 procenti respondentu atbalsta dalību ES, 44 procenti ir pret.
Šāda reize ir tikai ceturtā Norvēģijas vēsturē, konstatējis laikraksts «Nationen».
Sigurds Gritens, Eiropas kustības Norvēģijā līderis, gan atgādina, ka ir pāragri runāt par iestāšanos ES. Viņaprāt, vismaz 60 procentiem jāatbalsta dalība ES, lai atsāktu iestāšanās sarunas.
Acīmredzot norvēģus iekārdinājusi lētāka pārtika un zemākas procentlikmes, secina norvēģu laikraksts «Nationen». Norvēģi, kuru bagātības pamatā ir Ziemeļjūras nafta, 1972. un 1994. gada referendumos teica «nē» dalībai Eiropas Savienībā.
Aģentūrai «Reuters» aptauju veikušās socioloģiskās firmas «Sentio/Norsk Statistikk» izpilddirektors Arve Estgords izteicās, ka daži norvēģi kļuvuši par ES piekritējiem vasaras brīvdienās, kad viņi izmēģinājuši jauno eiro dažādās valstīs no Somijas līdz Portugālei.
Dalību ES varēja padarīt pievilcīgu arī augstās procentlikmes Norvēģijā. Norvēģijas centrālās bankas depozītu likme ir septiņi procenti jeb vairāk nekā divas reizes augstāka par eiro zonā noteiktiem 3,25 procentiem, lai ierobežotu inflāciju naftas balstītajā ekonomikā.
Pārtikas un alkohola cenu pazemināšanās kaimiņos esošajā Zviedrijā, kopš tā iestājās ES 1995. gadā, liek daudziem norvēģiem šaubīties par savām lielajām subsīdijām lauksaimniecībai. Norvēģi aizvien biežāk brauc iepirkties uz Zviedrijas lētākajiem lielveikaliem.
Vēl viens faktors par labu dalībai ES ir iespējamā Austrumeiropas un citu kandidātvalstu iekļaušanās savienībā. Daži norvēģu kreisā spārna piekritēji 1994. gadā teica «nē» savienībai, apgalvojot, ka ES esot pašpārliecināto Rietumeiropas valstu klubs.
Saeimas ESIC
