Dārzeņu patēriņš Latvijā ir svārstīgs, tas lielā mērā atkarīgs no vietējo dārzeņu ražas.
Dārzeņu patēriņš Latvijā ir svārstīgs, tas lielā mērā atkarīgs no vietējo dārzeņu ražas, vēstī aģentūra LETA. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe informē, ka augļu patēriņš savukārt pieaug, jo tie pamatā tiek importēti. Augļu un dārzeņu patēriņa sadalījums pēc izcelsmes ir apgriezti proporcionāls. Latvijā ievestie dārzeņi veido 20%, savukārt augļi – 80%. Pastāvīgs piedāvājums ir tikai vietējiem āboliem un bumbieriem. Savukārt pārējo vietējo augļu un ogu piedāvājumam ir izteikti sezonāls raksturs.
Kā pozitīvus dārzeņkopības nozares attīstības faktorus I. Gulbe min platību un kopražas stabilizēšanos, siltumnīcu skaita pieaugumu, subsīdiju pieejamību, arī dārzeņu sēklu eksporta palielināšanos. Speciāliste atzīst, ka nepietiekams ir vietējais piedāvājums, piemēram, ķiplokiem, neapmierinošs ir arī potenciāli eksportējamo dārzeņu – mārrutku, puravu, topinambūra, pastinaku, melnsaknes – ražošanas apjoms.
