Iznākusi Ēvalda Kivilanda grāmatas «Iecavas pagasta kapsētas» otrā daļa, kurā apkopota informācija par sešām pagasta kapsētām.
Iznākusi Ēvalda Kivilanda grāmatas «Iecavas pagasta kapsētas» otrā daļa, kurā apkopota informācija par sešām pagasta kapsētām.
Tās ir Smedes, Raņķu, Pleču, Lambārtes baznīcas, Jaundedžu un Birzuļu kapsētas. Pirmajā «Iecavas pagasta kapsētu» daļā bija apkopota informācija par desmit pagasta kapsētām.
Dokumenti meklēti arhīvos
«Mūsu uzdevums ir izpētīt vēsturisko pagātni un dot to mums visiem, lai nepaliktu nezināms, kas mēs savulaik bijām, kā dzīvojām, kā strādājām un ko dosim nākotnē saviem bērniem, kas mūsu sapņus un ieceres piepildīs,» grāmatas ievaddaļā rakstījis Ē. Kivilands.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» grāmatas autors sacīja, ka ir gandarīts par iespēju izdot šo savdabīgo laikmeta liecību. «Tas zināmā mērā ir pat juridisks dokuments, jo izdevumā sniegtās ziņas balstītas uz dažādās dokumentu krātuvēs atrastiem materiāliem un uz liecinieku sniegto informāciju,» skaidro Ē. Kivilands.
Šajā grāmatā atrodama informācija par kapsētu izveidošanas laiku, vēsturisko likteni dažādu varu maiņu periodos, par izvadītājiem, kapu pārziņiem. Izdevumā iekļauta shēma, kurā atrodama informācija par katru kapa kopiņu, vai ir piemineklis vai kapa krusts. Katra kopiņa ir numurēta, tiek sniegts arī atšifrējums par kapavietā apglabāto (dzīves gadi, no kurām mājām izvadīts). Izdevumā atrodama informācija par visos Iecavas kapos esošo kapazīmju stāvokli, skaitu un veidiem.
«Iespējams, ka daži dati grāmatā ir nedaudz neprecīzi vai nepilnīgi, bet tas ir viss, kas pašlaik bijis pieejams,» atzīst autors.
Grāmatas top sadarbībā
Ē. Kivilands stāstīja, ka visus kapus esot pamazām apbraukājis ar savu veco žigulīti, kuru cilvēki pazīstot jau pa gabalu. «Lielu atbalstu grāmatas tapšanā man snieguši Iecavas pagasta iedzīvotāji Rasma Mažāne, Ārija Krezevska, Uldis Lasmanis, Egons Šiņķis, Skaidrīte Kļaviņa, Ilga Pūpola, Jānis Zīvarts u. c., kuri atvēlēja materiālus no saviem personiskajiem arhīviem. Grāmata tapa arī ar pagasta padomes atbalstu, bet tehniskos jautājumus palīdzēja risināt pagasta padomes izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, Iecavas vidusskolas direktore Agra Zaķe.
Esmu sarūgtināts, ka nesaņēmu gaidīto atsaucību no dažiem kapu pārziņiem, piemēram, Smedes un Pleču,» par grāmatas tapšanas laiku stāsta Ē. Kivilands.
Daudz dzīvesstāstu
Jautāts par nākotnes plāniem, Ē. Kivilands atzina, ka apmēram pēc pusotra gada varētu nākt klajā Iecavas pagasta kapu grāmatas trešā daļa ar pētījumu par Sila, Stīveru, Jaunkalniņu un Kraukļu-Gružu kapiem. «Visnopietnākais un grūtākais būs darbs ar Sila kapu shēmām un datiem, jo pēc man zināmas informācijas tur ir vairāk nekā trīs tūkstoši apbedījumu. Apkopojot informāciju, noteikti atkal aicināšu palīgā piederīgos, kuriem šajos kapos apglabāti tuvinieki,» par gaidāmo darbu stāsta Ē. Kivilands.
Viņš atzīst, ka vēlētos, lai paveiktais būtu kā pamudinājums arī citu pagastu uzņēmīgiem cilvēkiem ķerties pie sava pagasta kapu apzināšanas. «Laiks iet, pagātnes liecinieku kļūst mazāk ar katru gadu. Iespējams, ka pēc desmit gadiem šādu grāmatu nemaz nebūtu iespējams uzrakstīt.
Izdevumā ir it kā sausi skaitļi un fakti, bet aiz tiem ir emocijas, cilvēku pārdzīvojumi, atmiņu stāsti, kurus esmu uzklausījis,» saka Ē. Kivilands.
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Iecavas pagasta Zorģu un Rosmes bibliotēku, jautājot, vai cilvēki interesējas par Iecavas kapu grāmatu. Bibliotekāres Aina Ezergaile un Valentīna Tiščenko atzina, ka pagaidām esot saņemta tikai grāmatas pirmā daļa, bet cilvēki interesējas par šo izdevumu. Galvenokārt nāk, lai kaut ko uzzinātu par savas dzimtas apbedījumiem. Kā dokumentālam izziņas izdevumam grāmatai ir nezūdoša vērtība.
***
Fakti
«Iecavas pagasta kapsētas» otrā daļa izdota vairāk nekā 150 eksemplāros.
Izdevuma autors nav vēsturnieks, bet diplomēts dārznieks, kura dzimtā puse ir Valkas rajona Ērģemes pagasts.
Grāmata nav pārdošanā, ar to var iepazīties rajona bibliotēkās.
