Brīnumainā kārtā ir cilvēki, kurus nesasniedz ne dzeltenā prese, ne ļaužu mēles. Tāds ir dzejnieks Andrejs Eglītis, kurš šonedēļ, 21. oktobrī, svinēja 90. dzimšanas dienu.
Brīnumainā kārtā ir cilvēki, kurus nesasniedz ne dzeltenā prese, ne ļaužu mēles. Tāds ir dzejnieks Andrejs Eglītis, kurš šonedēļ, 21. oktobrī, svinēja 90. dzimšanas dienu. Lūcijas Garūtas kantāte «Dievs, tava zeme deg!» ar jubilāra rakstītu tekstu atkal skanēja Ģertrūdes baznīcā, turpat, kur pirmoreiz – pirms 58 gadiem, kad krievu karaspēks tuvojās Rīgai.
Trimdas gados ar pretkomunisma darbību A. Eglītis sekmējis brīvības atgūšanu Tēvzemei un pirms četrarpus gadiem tajā atgriezies mīlestības pārpilns. Viņa vārdi par Latviju, par mājām un nacionālajām vērtībām daudziem jau šķiet arhaiski. Komentāram – paša dzejnieka sacītais: mēs tiecamies debesīs un, ja tās varētu aizsniegt, – sadalītu ģimenes dārziņos.
Pagaidām gan dalīšana notiek tepat uz Zemes. Necerēti mierīgi, smaidot un piekāpjoties, žurnālistu klātbūtnē tika dalīti ministru portfeļi, līdz Zaļo un zemnieku savienības I. Ūdre kļuva prasībās ļoti kategoriska, un valdības veidošanās nonākusi, iespējams, īslaicīgā strupceļā.
Kaut gan pirms vēlēšanām partijas «ieskaites punktus» vāca uz Labklājības ministrijas neveiksmju rēķina, atbildību par šo jomu neviens vairs nevēlas uzņemties, t. i., riskēt kļūt nemīlamam. Cerēsim, ka ministriju nelikvidēs tikai tādēļ vien, ka uz diezgan sāpīgas nabadzības fona labklājības vārdu grūti celt un vēl grūtāk nest.
Vēl nenosauktais premjers E. Repše gaida, kad kritīs migla no potenciālā ārlietu ministra G. Krupņikova personības, lai lūgtu viņu tomēr pieņemt ārlietu ministra portfeli. Savukārt žurnālists K. Streips ir pārliecināts, ka labi darītais Eiropas lietās līdz galam jāpaveic I. Bērziņam, lai nesajauktu «kārtis» amatvīriem Eiropas Savienības institūcijās.
Gundaram Bērziņam gan nav tāda atbalsta. Pār viņu birst pārmetumi par bezatbildīgiem finanšu darījumiem – algas paaugstinājumu ierēdņiem, kompensāciju 8. Saeimā neievēlētiem deputātiem trīs mēnešalgu apmērā.
Par valdības pēkšņo dāsnumu atturīgā neizpratnē ir arī Valsts prezidente, taču par nākamo premjeru intervijā Latvijas Radio viņa izteicās skopi un nedaudz nervozi. Tas arī saprotams, jo 8. Saeima nākamvasar izvēlēsies Valsts prezidentu turpmākiem četriem gadiem un valdības koalīcija šajā ziņā būs noteicošā.
Vēlēšanās diemžēl nav veicies citai «ārzemniecei» – Vairai Paeglei. Viņai ļauts balotēties tikai Vidzemes apgabalā. Runā, ka viņa vienīgā Tautas partijas frakcijā uzdrošinājusies paglaudīt A. Šķēli «pret spalvu».
Vēl vienu deputāta vietu ieguva PCTVL kādas nieka kļūdas dēļ provizoriskos aprēķinos. Deputātu vārdiskais saraksts liek domāt, ka nacionālais jautājums valstī tik drīz nezudīs un E. Repšes šaubām, vai J. Jurkāns veicina sabiedrības integrāciju vai bremzē to, ir pamats.
Latvijas Okupācijas muzeja liktenī iejaukusies Arhitektu savienība, nosūtot savu lēmumu Valsts prezidentei un Rīgas Domei – muzeja ēku nenojaukt, izsludināt starptautisku konkursu Rātslaukuma apbūvei.
Sniegs, kas šonedēļ krita reizē ar lapām, pārsteidza gan gājējus, gan braucējus. Katru rudeni no jauna jāmācās staigāt, un ne tikai tas vien.
