Vai tiešām aiz sliekšņa jau glūn arī nejaukā gripa? Vai noteikti pret to jāpotējas? To šoreiz «Bauskas Dzīve» jautā vairākiem dakteriem.
Vai tiešām aiz sliekšņa jau glūn arī nejaukā gripa? Vai noteikti pret to jāpotējas? To šoreiz «Bauskas Dzīve» jautā vairākiem dakteriem.
Piedzimst ar savu veselību
Aizsardzības spējas, uzņēmība pret dažādām slimībām cilvēkam tiek dota jau tā ieņemšanas brīdī. To mainīt ir grūti, uzskata ģimenes ārste MARIJA BOSKO. Viņa sākusi padziļināti izzināt fito (augu) terapijas paņēmienus. Daktere domā, ka daudzi pacienti ir jāglābj no medikamentiem, jo tie grauj organisma pretošanās spējas slimībām.
– Ir bijuši gadi, kad pati esmu potējusies pret gripu, jo darbā katru dienu «pretī nāk» dažādi vīrusi un slimot nav laika. Taču šogad esmu nolēmusi nepotēties, jo uzskatu, ka spēšu slimību pārvarēt. Arvien vairāk uzticos dabas veltēm un tautas medicīnas pārbaudītiem līdzekļiem.
Cilvēki noteikti ir ievērojuši, kurā gadalaikā vai mēnesī viņi slimo vairāk. Ja tas ir ziemā vai rudenī, vajag censties sev palīdzēt jau iepriekš. Katram noderēs vitamīnu kurss. Par to, kādu kompleksu atbilstoši savam vecumam un organisma vajadzībām izvēlēties, noteikti jāaprunājas ar ārstu. Var pat iepriekš veikt analīzes.
Uzskatu, ka nevar iztikt bez fiziskas slodzes un piepūles, ķermenim ir vajadzīgas kustības un svaigs gaiss. Skriet no rītiem arī man būtu grūti, bet var taču katru dienu iet, ne mazāk kā 30 – 40 minūšu dienā būtu jāstaigā raitā solī. Neiesaku dienu sākt ar strauju rīta vingrošanu, vidēja vecuma cilvēkiem tas varētu būt par grūtu. Taču ir lietderīgi izkustināt plecu daļu, rokas, guļot gultā uz muguras, cilāt kājas (ļoti palīdz vēdera preses nostiprināšanai). Vingrojiet tik, cik veselība ļauj, bet kustieties – tad arī asinsrite uzlabosies un visi orgāni labāk tiks apgādāti ar skābekli!
Dabas padoms
Daktere Marija Bosko iesaka rudenī un ziemā vairāk lietot zāļu tējas, medu, ķiplokus un sīpolus, ēst sarkanās bietes, burkānus, ķirbjus, negaidīt slimību un nebaidīties no tās.
– Saslimšana, piemēram, temperatūras paaugstināšanās, nav nekas slikts, tas tikai rāda, ka organisms mobilizē visus spēkus un cīnās ar vīrusu. Tikai tad, ja simptomi kļūst īpaši draudoši, jāmeklē tabletes. Atcerēsimies senču gudrību – slimība ir jāizguļ, nav jāskrien slimam uz darbu un pēc tam jābrīnās, ka radušās komplikācijas.
Viedokļi dažādi, jo organismi atšķirīgi
Līdzīgas domas ir arī ILGAI ZĪLĪTEI, ausu, kakla un deguna slimību ārstei. Viņa nekad nav potējusies pret gripu, jo uzskata, ka nemitīgi ir ciešā saskarē ar dažādiem vīrusiem un ir ieguvusi zināmu imunitāti. Turklāt pēdējos divus gadus jau īstas gripas nemaz nav bijis, viņa saka. Turklāt gripas vīrusu tipi nemitīgi mainās, grūti prognozēt, vai izvēlētā vakcīna būs īstā šī gada vīrusam.
Savs viedoklis ir LIDIJAI ALTBERGAI, infekcijas slimību speciālistei. Viņa pret gripu esot potējusies vairākkārt, bet šogad to nedarīšot. Vakcīna ir organismam sveša olbaltumviela, no kādas saslimšanas tā pasargā, bet citu var provocēt, viņa skaidro. Tomēr L. Altberga pacientiem iesaka potēties pret gripu, īpaši tiem, kuri bieži un smagi slimo, kuriem ir kādas smagas hroniskas kaites, kas gripas gaitu var padarīt vēl smagāku. Ģimenes ārste VALIJA NAGŅIBEDA vēstī, ka viņa ir no cilvēkiem, kuriem veselība neļauj vakcinēties. «Es patiešām neesmu potējusies ne pret ko. Protams, ka baidos, piemēram, saslimt ar difteriju, bet tomēr ceru, ka tas nenotiks,» viņa saka.
Pozitīva attieksme pret vakcinēšanos ir ģimenes ārstēm VILMAI BUTULEI un MARUTAI PRIEDĪTEI. Viņas uzskata, ka pēc divām ziemām, kad mūspusē gripa nav manīta, šogad tā varētu ierasties. Tāpēc abas dakteres vakcinēsies. Viens no iemesliem – lai nesaslimtu un varētu palīdzēt pacientiem. Ģimenes ārste INĀRA DALBIŅA teic, ka nav ar gripu slimojusi, jo katru gadu vakcinējas. Viņa uzskata, ka saslimstības samazinājums pēdējos gados ir aktīvas vakcinēšanās kampaņas rezultāts.
***
Zināšanai
Pirmā palīdzība, ja esat saaukstējies vai «noķēris» vīrusu
Ieteicams dzert karstu tēju ar medu, citronu vai aveņu ievārījumu.
Vērtīga ir kāju vannošana karstā ūdenī, izsildot ne tikai pēdas, bet visu kāju līdz augšstilbam.
Saaukstēšanās sākumā labi palīdz groks.
Palīdz sakapāts, uz maizes uzlikts vai kā tablete norīts ķiploks.
Palīdz silta sega, vilnas zeķes, terpentīna ziede uz pēdām, miers un miegs.
