Rundāles pagasta «Zemītes» ir neparasta sēta, kuru 11 gados par tīkamu vietu ģimenei un sev veidojusi kādreizējā rīdziniece diplomēta juriste Ludmila Knoka.
Rundāles pagasta «Zemītes» ir neparasta sēta, kuru 11 gados par tīkamu vietu ģimenei un sev veidojusi kādreizējā rīdziniece diplomēta juriste Ludmila Knoka.
Viņa atceras, ka citi tolaik devušies projām uz ārzemēm, bet viņa izvēlējusies klusu lauku sētu. Aprūpējamā platība ir neliela, divarpus hektāru, bet tā iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības apritē, saņemts pārejas gada sertifikāts.
Izaug arī arbūzi
Saimniece šādu izvēli raksturo īsi: «Tas saistīts ar manu domāšanu un dzīvesveidu, nedarīšu to, kas varētu kaitēt bērniem. Nenoliedzami, ķīmiskie preparāti iedarbojas ātri un efektīvi, bet kādas var būt sekas…» Ludmila smaidot stāsta, ka viņai patīk dzīve laukos, kaut arī daudz un smagi jāstrādā. «Bet es redzu visu paveikto, un darāmais mainās, tas ir interesanti. Reizēm pārsteidz jaunieši, kuriem jau viss vienaldzīgs. Es joprojām nebeidzu brīnīties un kaut ko atklāt,» tā «Zemīšu» saimniece.
Katru vasaru dārzā esot kāds eksperiments, šogad nelielā plēves mājiņā, piemēram, audzēti arbūzi. Visi bijuši saldi jo saldi, un lielākais svēris divarpus kilogramu.
Bērni liek būt darbīgai
Par lauku dzīvi tērzējot, Ludmila nosauc vēl vairākas tās pozitīvās puses. «Rīgā es nekad nesastaptu tik labus cilvēkus, kādi ir mani kaimiņi. Radi brīnās, ka bišu stropus man pazīstami ļaudis atdevuši, cits kaimiņš palīdzēja, kad dziļurbuma sūknis sabojājās,» stāsta rundāliete. Un viņa arī izlīdz, kad tas vajadzīgs citiem.
Uzņēmīgā sieviete nav baidījusies ņemt aizdevumu, šajā pavasarī lūgusi palīdzību pašvaldībai. Viņa jutusies pārsteigta, kad viens nosacījums, spriežot par naudas piešķiršanu, bijis šāds: vai mājās ir vīrietis. Viņasprāt, vajadzētu būt diviem galveniem kritērijiem – vai ir ķīla, vai esi godīgs. Vietējās pašvaldības iedalītie nepilni 200 latu iztērēti sēklas iegādei, ģimenes ieņēmumus veido arī dārzeņu stādu audzēšana.
Ludmila neslēpj, ir jau bijušas ķibeles ar plēves māju būvi, tomēr atradies meistars, kas visu izdarījis, kā vajadzīgs. Siltumnīcas, dārzs, daudzgadīgie dekoratīvie stādījumi dod ģimenei iztikas līdzekļus. Nav Ludmilas dabā gausties, ka viņai klātos grūti, un arī laika tam neatliek. Četru bērnu māmiņas filosofijai esot jābūt optimistiskai, četras tik dažādas dvēselītes liekot darbīgi dzīvot.
Patīk savās mājās
Ģimenes ārstes palīdze Ludmilai reiz vaicājusi, kāpēc vecākais dēls Alekss tik maz redzams sabiedriskos pasākumos. «Viņam gluži vienkārši ir labi savās mājās, un zēns tiecas būt šeit,» tā māmiņa. Interesanti ir viņas vērojumi un atziņas. Abi jaunākie bērni, kuri dzimuši lauku mājā «Zemītes», esot citādāki nekā vecākie brāļi, kas pasaulē nākuši pilsētā. Jā, tas nav pārpratums, Ludmila bērniņus sagaidījusi savās mājās un uzskata, ka tas ir dabiski. Tik vien bilst – katrs pavisam citādāk ieradies šajā pasaulē.
Gaidot otru bērnu, domājusi – visu zinu, kā tas būs. Bet Ainārs sevi pieteicis pilnīgi atšķirīgi salīdzinājumā ar vecāko dēlu. Par trešās un ceturtās atvases nākšanu pasaulē māmiņai bijusi īpaša interese – kā gan tas šoreiz notiks? Dzemdībās klāt bijis arī vīrs, abi mācījušies, kā radības pieņemt. Pēc meitiņas Annas Marijas piedzimšanas Ludmila nokļuvusi slimnīcā, jo pašai, nevis bērnam sastreikojusi veselība.
Ūdens norūda
Lauku sēta veidota, lai bērniem būtu, ko darīt. 2001. gadā pie mājām izrakts dīķis. Kā viņi plunčājušies šajā karstajā vasarā! «Vai bērnu prieks un labsajūta ir kādās mērvienībās izteicama? Un naudai mēdz būt daudz atšķirīgu mērogu…» bilst Ludmila.
Ūdeni viņa uzskata par īpašu stihiju. Jau daudz reižu pārbaudīts, ka tas glābj no slimībām. Kad bērniem ir augsta temperatūra, vajag tik viņus apliet ar aukstu ūdeni. Tad mazie ātri atgūst veselību.
Līdz vēlam rudenim Knoku atvases skraida basām kājām. Arī 25. oktobra rītā uz malkas šķūni puikas bija devušies bez apaviem. Vēl ir pirts, kur visiem patīk karsēties. Māmiņa pati no pakulām noaudusi īpašus pirts dvieļus. «Zemītēs» itin visu cenšas pieskaņot dabas likumībām.
***
Braucot uz «Zemītēm», visa apkārtne bija miglas plīvurā. Kamēr aplūkojām sētu, dārzu, tikmēr dūmaka izklīda un spoži spīdēja saulīte. Iemirdzējās dzeltenās lapas tuvējā meža bērzos, sēta atdzīvojās dažādās nokrāsās. Un varēja atskārst, kāpēc Ludmilai Knokai ir mīļš šis zemes stūrītis.
***
Skaidrojums
Kas ir bioloģiskā lauksaimniecība?
Ministru kabineta pagaidu noteikumi par bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites kārtību reglamentē darbību šajā saimniekošanas veidā. Svarīgākais – neizmantot ķīmiski ražotus augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus; ievērot augu seku un nenoplicināt augsni. Pirms pievērsties šim darbības virzienam, jāpārdomā, vai pietiks pacietības ievērot vēl ļoti daudz citu nosacījumu. Zemniekam jābūt pārliecinātam, ka viņš izdara īsto izvēli, pievēršoties bioloģiskai lauksaimniecībai.
Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Ieva Litiņa
