Pēc nopietnām diskusijām Saeimā un jautrām parodijām presē jaunievēlētie Saeimas deputāti rīt, 5. novembrī, zvērēs uzticību Latvijas valstij.
Pēc nopietnām diskusijām Saeimā un jautrām parodijām presē jaunievēlētie Saeimas deputāti rīt, 5. novembrī, zvērēs uzticību Latvijas valstij.
7. Saeimas deputāti 24. oktobra plenārsēdē pieņēma Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotu likumprojektu, kas paredz jaunievēlētiem deputātiem pirmajā 8. Saeimas sēdē nolasīt zvērestu. Kāda parlamenta deputātu zvērināšanas prakse ir citās Eiropas valstīs?
Mandātu var zaudēt
Pēc Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra (ESIC) rīcībā esošās informācijas, deputātiem zvērests nav jāpieņem Francijā, Vācijā, Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Rumānijā, Spānijā un Slovēnijā, bet pārējās Eiropas valstīs tas ir obligāts priekšnoteikums deputāta mandāta apstiprināšanai.
Saistībā ar deputāta zvērestu parlamentos ir novērojamas divas atšķirīgas procedūras. Viena – deputāts iegūst mandātu vēlēšanu dienā, bet to var zaudēt, ja pirmajā sesijā nepieņem zvērestu, otra – deputāta pilnvaras stājas spēkā tikai pēc zvēresta pieņemšanas. Latvijā ir otrais variants, kad deputāts pilnvaras iegūst pēc Mandātu komisijas ziņojuma un, saskaņā ar nule pieņemto likumu, pēc zvēresta pieņemšanas. Satversmē noteikts, ka «jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra pirmajā otrdienā, kad beidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras».
Deputāta pilnvaras var stāties spēkā vēlēšanu dienā (Čehijas Poslanecka Snemovna vai Senātā) vai vēlēšanu rezultātu paziņošanas dienā (Polijas Seimā vai Senātā), bet tās var zaudēt, ja deputāts atsakās zvērēt vai pieņem zvērestu ar iebildumiem. Austrijā Bundesrātes vai Nacionālās rātes deputāts var zaudēt savu mandātu, ja viņš nepieņem zvērestu vai nepieņem to pienācīgā formā, vai nepieņem bez iebildēm – tad to var atņemt tikai ar Konstitucionālās tiesas lēmumu.
Pamatā – valsts interešu aizstāvēšana
Noteiktas tiesības deputāti iegūst pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas un pēc tam, kad viņi pieņēmuši zvērestu vai svinīgi paziņojuši uzticību Konstitūcijai. Tā tas notiek Dānijas Folketingetā, Lielbritānijas Pārstāvju un Lordu palātās, Spānijas parlamenta abās palātās, Ungārijā, Luksemburgas parlamentā, Nīderlandes Ģenerālštatos un Slovākijas Narodna Rada.
Beļģijas parlamenta abās palātās mandāts stājas spēkā tikai pēc tam, kad senators vai deputāts ir pieņēmis zvērestu. Īrijā zvērests jāpieņem tikai augšpalātas senatoriem un parlamenta priekšsēdētājam.
Kaimiņzemē Igaunijā deputāts pieņem Sirdsapziņas zvērestu, kurā jāapliecina, ka viņš nav bijis to zemju izlūkdienestu un slepeno dienestu darbinieks, kuri okupējuši Igauniju, un ka viņš nav piedalījies pilsoņu vajāšanā un izsūtīšanā par viņu politisko pārliecību, stāvokli sabiedrībā vai par kalpošanu Igaunijas Republikas valdībai vai aizsardzības spēkiem. Arī Lietuvas Seimā deputāts tautas pārstāvja statusu iegūst tikai pēc tam, kad viņš ir zvērējis lojalitāti valstij. Līdzīgi Nīderlandes palātās deputātiem pēc noteiktas procedūras palātas priekšā jāzvēr, ka nav darījuši neko tādu, kas neļautu likumīgi sākt pienākumu pildīšanu.
Zvēresta teksti ir atšķirīgi, kaut gan visos tajos ietvertā pamatdoma ir valsts interešu aizstāvēšana.
Dos solījumu latviešu valodā
5. novembrī pēc Mandātu un iesnieguma komisijas ziņojuma Saeimas locekļi alfabētiskā secībā Saeimas sēdē dos svinīgu solījumu:
«Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.»
Katrs Saeimas loceklis kāps tribīnē un dos solījumu latviešu valodā, apliecinot to ar parakstu.
