Vides aizsardzības klubs informē, ka valstī sākusies kampaņa pret dabas piesārņošanu ar mazgāšanas līdzekļu kaitīgām ķīmiskām vielām.
Vides aizsardzības klubs (VAK) informē, ka valstī sākusies kampaņa pret dabas piesārņošanu ar mazgāšanas līdzekļu kaitīgām ķīmiskām vielām.
Ūdeņi ir pārmēsloti
Sabiedrības izglītošanai VAK izdevis brošūru «Tava jūra sākas tavā vannas istabā». Līdz šim galvenā vērība tika veltīta ķīmisku vielu izraisītu seku novēršanai, rūpējoties par notekūdeņu kvalitātes uzlabošanu. Taču VAK pievērsies profilaksei, izglītojot patērētāju un aicinot veikt pārmaiņas likumdošanā, lai panāktu videi īpaši kaitīgu mazgājamo līdzekļu aplikšanu ar dabas resursu papildu nodokli.
Tas viss ir nepieciešams tālab, ka Baltijas jūras galvenā ekoloģiskā problēma ir pārmēslošana jeb eitrofikācija. Ūdenstilpju aizaugšanu veicina fosfāti un polifosfāti, ko satur mazgājamie līdzekļi, dezinfekcijas vielas, balinātāji, virsmu tīrītāji.
Fosfors kaitē videi
Šī gada sākumā VAK veica 41 tirdzniecībā esoša veļas pulvera novērtēšanu. Tika izmantota informācija par ķīmisko sastāvu, kas nolasāma uz iesaiņojuma, kā arī laboratorijā veiktas fosfora un nātrija sulfāta analīzes. Pētījums ļāva secināt, ka īpaši kaitīga ietekme uz vidi ir veļas pulveriem «Lotos», «Sano» un «BioS», jo tie satur lielu fosfora koncentrāciju. Par dabai nelabvēlīgiem izstrādājumiem var uzskatīt arī pircēju iecienītos «Ariel», «Tide», «Bonux», «Omo», «Losk».
Ziemeļvalstīs jau ilgstoši tiek veikta mērķtiecīga profilakse, lai mazinātu Baltijas jūras aizaugšanu, ierobežojot kaitīgu sadzīves ķīmijas vielu izmantošanu. Šajās zemēs «Ariel» markas pulveris tiek piedāvāts ar pavisam citu, videi labvēlīgāku sastāvu nekā Latvijā. Pirms 12 gadiem tikai viens procents Zviedrijas tirgū esošo veļas pulveru atbilda Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrības noteiktiem kritērijiem. Taču deviņdesmito gadu vidū vairāk nekā puse Zviedrijā lietoto pulveru bija daudz mazāk kaitīgi videi.
Trūkst īpašu marķējumu
Kaimiņvalsts speciālisti ir pārliecināti, ka šo rezultātu palīdzēja sasniegt patērētāju izglītošanas programmas. Ar Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrības izstrādātiem kritērijiem interesenti var iepazīties interneta mājas lapā .
Mazgājamo līdzekļu sastāvā ietilpst dažādas ķīmiskas vielas, un to ietekme uz vidi ir atšķirīga. Atsevišķi komponenti ir toksiski. Tie izraisa ūdens mikroorganismu bojāeju vai ģenētiskas pārmaiņas. Daži savienojumi nokļūst dzīvos organismos un akumulējas šūnās. Šie procesi izraisa grūti kontrolējamas daudzas pārmaiņas, kuru rezultāts ir ūdenstilpju pārmēslošana.
Pagaidām Latvijā nav ieviesti vides aizsardzības marķējumi sadzīves ķīmijas precēm, taču lielākajā daļā Eiropas valstu tie patērētājiem palīdz orientēties tirgus piedāvājumā, lai varētu izvēlēties videi mazāk kaitīgus izstrādājumus.
***
Iegaumē!
Vides aizsardzības klubs iesaka lietot veļas pulverus «Mini Risk», «Neutral», «Frosch», «LV», «SA 8», kā arī «Amway», ko iespējams iegādāties pie izplatītājiem.
