Plaši bulvāri ar palmām un citiem subtropu augiem, neparasti krāšņa arhitektūra un mājīgums raksturīgi Spānijas «pērlei» – Barselonai.
Plaši bulvāri ar palmām un citiem subtropu augiem, neparasti krāšņa arhitektūra un mājīgums raksturīgi Spānijas «pērlei» – Barselonai.
Salīdzinājumā ar valsts galvaspilsētu Madridi, Barselonu varētu dēvēt par princesi, metropolei piešķirot Pelnrušķītes statusu.
Ēku krāšņās «rotaslietas»
Spāņi prognozē, ka šogad tūristu skaits Barselonā pārspēšot iepriekšējos rekordus, jo 2002. gads ir pasludināts par valsts slavenākā arhitekta Antonio Gaudi starptautisko gadu, pieminot viņa 150. dzimšanas dienu. Spānija var lepoties ar daudziem talantu «tīrradņiem», taču arhitekta Gaudi popularitāte saglabājusies nemainīga. Tāpat kā Latvijā Raiņa vārds neprasa komentārus, arī Barselonā ikviens pretimnācējs nekļūdīgi norādīs, kur atrodas slavenā tautieša projektētās ēkas.
Gaudi arhitektūra pārstāv 19. gadsimta beigās Eiropā radušos jūgendstilu, kam spāņu meistars piešķīris neatkārtojamu šarmu un savdabību. Jūgendstilu kopumā raksturo arhitektoniskās vides emocionāli izteiksmīgs traktējums, jebkura ēkas elementa estetizācija, izmantojot liektas līnijas, stilizētu augu dekorus. Arhitektūras vēstures pētnieks Jānis Krastiņš atzīst: «Jūgendstilā ornamentu lieto apmēram tāpat kā apģērbam pieskaņotas rotaslietas, pamatojot to nepieciešamību vienīgi ar estētiskas dabas apsvērumiem.» No arhitekta Gaudi ēku «rotaslietām» brīžiem nevar atraut skatienu.
Turpina būvēt katedrāli
Latviešu tūristu grupai triju dienu Barselonā pietika, lai priecātos par lielisko arhitektūru. Šī laika diemžēl izrādījās pārāk maz, lai izbaudītu citus nebeidzamus Katalonijas galvaspilsētas piedāvājumus. A. Gaudi mantojuma iepazīšana sākās katedrāles «La Sagrada Familia» (Svētā ģimene) laukumā, kas atgādina lielu būvlaukumu. Katedrāles celtniecība sākta 1883. gadā, bet pārtraukta 1926. gadā, kad Antonio Gaudi gāja bojā, pakļūstot zem tramvaja.
Pēc A. Gaudi atstātiem rasējumiem, tehniskiem aprēķiniem un detaļu moduļiem pagājušā gadsimta trīsdesmitajos, piecdesmitajos un septiņdesmitajos gados turpinājās rietumu fasādes celtniecība, bet īstu vērienu darbi sasniedza nesen. Pašlaik notiek sānu joma celtniecība. Dekoratīvās apdares trūkstošie elementi tiek modelēti ar speciālu datorprogrammu.
Gaišais Vidusjūras stils
Tostarp A. Gaudi projektētās pārējās celtnes Barselonas centra prestižākajā rajonā – «zelta kvartālā» – pārsteidz ar dienvidzemju arhitektūrai piemītošu grāciju. Vakara apgaismojumā kādreizējā tekstilindustrijas giganta Batlo ģimenes nama fasāde iemirdzas pērļu, perlamutra un lazurīta nokrāsās. Tikpat iespaidīgs ir arī Pere Milo nams «La Pedrera», kas 1984. gadā iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Ēkā iekārtotas izstāžu zāles, videotēka, elegants mākslas salons, kas popularizē Antonio Gaudi daiļradi. Barselonas panorāmu interesenti var vērot no «La Pedrera» jumta. A. Gaudi esot sacījis, ka viņa dzīves galvenais uzdevums ir radīt dzīvespriecīgu un gaišu Vidusjūras arhitektūru. Tikai Barselonā var pārliecināties, cik pilnīgi meistaram ir izdevies apņemšanos īstenot.
***
Fakti
Barselona ir Spānijas otra lielākā pilsēta un nozīmīgākā osta, Katalonijas apgabala centrs.
Katalonija ir Spānijas vienīgā province, kam ir savs parlaments un prezidents.
Pašlaik Barselonā reģistrēti aptuveni 1,8 miljoni iedzīvotāju.
Pilsētā ir dzimis jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs.
