Iecavas specializētajā sociālās aprūpes centrā dzīvo 105 klienti.
Iecavas specializētajā sociālās aprūpes centrā dzīvo 105 klienti.
Tā ir kā maza republika ar savu teritoriju, saimniecību, vidi. Jā, arī ar saviem kapiem.
Pagājušajā nedēļā notikuši ražas svētki, kas ir vieni no košākajiem, jo katrs klients saņem dāvanu. Tiek gatavots arī koncerts.
Istabiņā… pat 14 iemītnieku
«Jau divus gadus dzīvojam civilizēti. Mums izdevās īstenot projektu, pēc kura līdz nepazīšanai mainījušies sadzīves apstākļi. Kad atnācu šeit strādāt, māja bija tuvu sabrukumam. Žurku izalotie caurumi bija aizbāzti ar dažādu lielumu konservu kārbām,» atceras specializētā sociālās aprūpes centra direktors Jevgēņijs Rozumnijs. Viņš šajā amatā ir jau piecpadsmito gadu.
Tagad aprūpes centrs sastāv no divām pamatēkām. Vienā notiek nodarbības, bet otrā ēkā klienti dzīvo. Katrā istabiņā mīt trīs cilvēki. Agrāk vienā istabā esot bijis jāsadzīvo pa četrpadsmit. Katrā tagad esot arī televizors.
Specializētā aprūpes centra vajadzībām ir arī vēl vairākas citas ēkas. Piemēram, vienā iekārtota trenažieru un fizioterapijas zāle. «Ikviens mūsu klients var šeit nākt un nodarboties. Kad trenažieru zāle nav aizņemta, mēs to izīrējam arī citiem interesentiem. Daudzi šeit brauc darboties no Iecavas,» skaidroja vecākais kadru speciālists Pēteris Veips.
Galvenā terapija – nemitīga darbība
«Garīgi slimiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi, lai viņiem būtu, ko darīt, lai laiks nebūtu jāpavada dīkdienībā. Varu apgalvot, ka darbs daudzām vainām ir vislabākais dakteris. Mums ir pamatīga saimniecība, kuru saviem spēkiem apstrādājam, tāpēc te vienmēr ir, ko darīt. Mums ir savs sakņu un augļu dārzs. Nesen iestādījām jaunus kociņus. Ir arī kūts ar govīm un cūkām. Apstrādājam kopumā 20 hektāru zemes. Apmēram ceturtdaļu no kopējām izmaksām sedzam paši,» par saimniecību stāsta direktors. Aprūpes iestādei ir arī sava veļas mazgātava un sauna.
«Bauskas Dzīvei» bija iespēja pabūt nodarbību telpās, kur aprūpes centra iemītnieki darināja dažādus rokdarbus. Sociālās aprūpes darbinieces Tatjana Andrejeva, Tatjana Hramenkova un Regīna Menčevska klientiem pacietīgi mācīja adīt, tamborēt, aust, klūdziņas pīt. Aprūpes centra iemītnieki darina skaistus darbus, pat gobelēnus. Darinājumus izmantojot savām vajadzībām, ne pārdošanai. «Priecājos, ka varu viņiem kaut ko iemācīt. Esmu bijusi pieredzes apmaiņas braucienā Zviedrijā. No turienes arī ir iecere darboties ar stellēm. Galvenais visā ir pacietība,» sacīja T. Hramenkova.
«Rokdarbus strādājam tad, kad vairāk brīva laika. Vasarā un rudenī daudz cita veicamā – paši kopjam dārzus, konservējam ziemai krājumus,» par darbīgo ikdienu stāstīja T. Andrejeva.
Iecere uzbūvēt stadionu
«Šeit var strādāt sirdscilvēki. Tas nav viegls darbs. Mūsu klienti ir slimi cilvēki. Priecājos, ka pēdējos gados četras piecas reizes samazinājies medikamentu patēriņš. Šogad mums ir brīnišķīga mūzikas skolotāja – Milita Pīlādze. Mūsu klienti šīs nodarbības ir ļoti iecienījuši. Ražas svētkos bija redzami pirmie rezultāti,» tā J. Razumnijs.
Pēc direktora sacītā, apmēram desmit procentiem aprūpes centrā dzīvojošiem ir radinieki, bet diemžēl šis fakts tā arī paliek tikai fakts. Apmēram trīsdesmit procentu no aprūpes centra iemītniekiem uz šīm mājām nākuši no bērnunama «Veģi». Jautāts par to, kas iecerēts nākotnē, direktors, ilgi nedomājot, sacīja – stadions.
Tagad sociālās aprūpes centra iemītnieki gatavojoties nākamajām svinībām – Ziemassvētkiem.
