Jaunveidojamā Bauskas novada divpadsmit administratīvo teritoriju pakalpojumu centri, novada Domes struktūra un nolikums – par šiem jautājumiem vakar notika sadarbības projekta izstrādātāju «Pašvaldības audits» un pašvaldību pārstāvju seminārs.
Jaunveidojamā Bauskas novada divpadsmit administratīvo teritoriju pakalpojumu centri, novada Domes struktūra un nolikums – par šiem jautājumiem vakar, 5. novembrī, notika sadarbības (apvienošanās) projekta izstrādātāju «Pašvaldības audits» un divpadsmit pašvaldību pārstāvju seminārs.
Veikta Bauskas novada analīze
«Pieredze jau izveidotajos novados Latvijā liecina, ka pakalpojumu centrs jāsaglabā katrā no administratīvām teritorijām. Dažviet gan tā nav. Pakalpojumu centri tiek veidoti, lai pašvaldības iedzīvotājiem pakalpojumus būtu iespēja saņemt ne mazāk kā līdz šim, bet augstākā kvalitātē,» seminārā skaidroja eksperts Aleksandrs Lielmežs.
Administratīvās teritorijas iedzīvotājiem pēc novada izveidošanas vietējos pakalpojumu centros jābūt nodrošinātai iespējai saņemt dažādas izziņas, kārtot aizgādnības un adopcijas jautājumus, jābūt iespējai gan fiziskai, gan juridiskai personai norēķināties par novada Domes un tās iestāžu un uzņēmumu pakalpojumiem, saņemt likumos noteiktos pašvaldības pakalpojumus.
Pakalpojumu centros strādājošo minimālais skaits esot no viena līdz trim speciālistiem, bet maksimums – astoņi. Centram jābūt nodrošinātam ar datortehniku, sakaru līdzekļiem un automašīnu.
Projekta izstrādātājgrupas eksperti seminārā atzina, ka nevienā esošajā novadā Latvijā pagaidām nav izveidots datu pārraides tīkls starp novadu domēm un apvienoto pagastu centriem. Tas uzlabotu un atvieglotu darbu pakalpojumu centros. Pakalpojumu centri, kas pēc novada izveidošanas tiek organizēti katrā administratīvajā teritorijā, būs kā izpildinstitūcijas bez lēmējvaras.
Aleksandrs Lielmežs bija sagatavojis perspektīvā Bauskas novada administratīvo teritoriju pakalpojumu centru izvietojuma analīzi, kas tapusi pēc pašvaldību iesniegtiem ierosinājumiem.
Kā kolhozu laikos
Par 2000. gadā izveidotā Līvānu novada pieredzi seminārā stāstīja šī novada deputāts Visvaldis Gercāns. Šo novadu veido Turku, Rožupes un Jersikas pašvaldības, kas apvienojušās ar Līvānu pilsētu. «Līvānu novads izveidojās otrais pēc Kandavas. Reformu rezultātā pagastu padomes kļuva par pašvaldību uzņēmumiem līdzvērtīgām iestādēm, izveidojās pagasta pārvaldes. Arī mūsu reformas procesu dažbrīd salīdzināja ar kolhozu apvienošanās laiku, bet visumā nostādne bija pozitīva,» skaidroja V. Gercāns.
Līvānu novads, kā tas paredzēts Administratīvi teritoriālās reformas likumā, no valsts saņēma mērķdotāciju – 50 tūkstoš latu, ko «brālīgi» sadalījušas visas apvienošanās projekta īstenotājas.
Uz semināra dalībnieku vaicājumu, vai izdevies piesaistīt investīcijas infrastruktūras jautājumu risināšanai, V. Gercāns atbildēja, ka patlaban izdevies atrisināt dzeramā ūdens atdzelžošanu.
Domē 98 deputāti
«Pašvaldību audita» eksperts Aigars Krūms semināra dalībniekus iepazīstināja ar jaunveidojamā Bauskas novada Domes struktūru, kura «būvēta», balstoties uz Bauskas Domes pašreizējo struktūru, jo, pēc eksperta sacītā, tā ir visizvērstākā. Jaunveidojamā Bauskas novada Domes nolikumā sacīts, ka tajā darbosies 98 deputāti. Dokumentā izklāstīts, kā strādās un kādas būs komitejas, kāds būs novada Domes sēdes reglaments.
Uz Bauskas novada izveides projekta noslēguma semināru pašvaldību pārstāvji pulcēsies 22. novembrī, bet vēl šajā nedēļā jāiesniedz priekšlikumi Bauskas novada Domes nolikumam.
***
Fakti
Bauskas novada Domes nolikuma projektā sacīts, ka novada Domē no 98 deputātiem
septiņus deputātus ievēlēs no Ceraukstes, Brunavas, Dāviņiem, Mežotnes, Svitenes, Viesturiem,
deviņus deputātus izvirzīs no Codes, Gailīšiem, Rundāles, Īslīces, Vecsaules,
11deputāti tiks ievēlēti no Bauskas.
