Tikko izlasīju Elitas Veidemanes grāmatu par Raimondu Paulu.
Tikko izlasīju Elitas Veidemanes grāmatu par Raimondu Paulu. Nemitīgi būdams cilvēkos, pat savas mūzikas klausītāju tūkstošu vidū, viņš tomēr jūtas vientuļš, secina autore.
Tādu Maestro redzēju televizora ekrānā arī 5. novembrī, 8. Saeimas pirmās sēdes dienā. Savu darbu padarījis un par Tautas partijas vientuļnieku kļuvis, R. Pauls klīda pa Saeimas nama gaiteņiem, savrup sēdēja kafejnīcā pie uzmundrinoša dzēriena tases un brīnījās, kur radusies nenormālā rinda. Laikam viņi ir badā, prātoja Maestro.
Deputātus varēja dalīt ne vien paēdušos un badīgos, bet arī solītājos un zvērētājos. Pēdējo gan bija krietni vien mazāk – 29. Zvērēt uzticību Latvijai nevēlējās neviens no apvienības PCTVL 25 deputātiem. Arī no Tautas partijas, kas sevi reklamēja kā īpaši nacionālu, tikai A. Rugātei vārds «zvēru» neatgādināja meža plēsoņu. Savukārt no «Jaunā laika» zvērētāju bija visvairāk.
PCTVL līderim J. Jurkānam bija cits dalījums: aktieri un klauni. Par politisko klaunādi viņš nosauca pozīcijas partiju valdības veidošanu, bet E. Repši, kuram Valsts prezidente uzticēja Ministra kabineta izraudzīšanu, – par politisko klaunu, paredzot jaunajai valdībai īsu mūžu – līdz Jaungadam. A. Šķēle bija saudzīgāks un jauno veidojumu raksturoja šādi: uz amatiem piepirkta valdība. Taču tai būšot visīsākais mūžs Latvijas vēsturē.
Par spīti visiem, E. Repšes valdību Saeima apstiprināja vakar ar 55 balsīm. Šaubas tomēr bija, jo pašā pirmajā balsojumā par Saeimas priekšsēdētāju I. Ūdre saņēma 52 deputātu atbalstu. Zaļo un zemnieku savienības, lasi A. Lemberga, kategoriskā prasība ekonomikas ministra vietu nedot ne A. Šleseram, ne A. Laksam, kurai pakļāvās pat nepakļāvīgais E. Repše, ir vājākais posms jaunajā valdībā. Nešaubos, to viltīgi centīsies izmantot opozīcija un apspēlēt sensāciju kārie žurnālisti.
Kādai varai gan būtu jānāk, lai mēs to cienītu. Vai tiešām Jurkānam ar kompāniju, kuras pārstāvju skaits Saeimā tuvojas kritiskai robežai? Tūkstošiem vidējās un vecākās paaudzes cilvēku labi zina, kā mācīja «mīlēt» līdztiesīgie sociālisti un komunisti savus vadoņus.
Tie, kuri vēro realitātes šovu «Fabrika», būs pārliecinājušies, kā notiek jaunu cilvēku provocēšana uz nodevību, un grēksūdzes istabiņa jau atgādina modernizētu čekas pagrabiņu. Protams, tā ir tikai spēle, taču metodes nemaz nav tik nevainīgas. Un apbrīnojami naiva ir jauniešu uzticēšanās «saldajai balstiņai», kas ir specializējusies intrigu vīšanai tam galīgi nesagatavotu cilvēku vidū. Skatieties un mācieties!
