Vecumnieku iedzīvotājs Mārtiņš Reitmanis vārdadienu parasti sagaida ar kādu paveiktu darbiņu. šoruden viņš aicina draugus un viesus pērties pārbūvētā un paplašinātā pirtī.
Vecumnieku iedzīvotājs Mārtiņš Reitmanis vārdadienu parasti sagaida ar kādu paveiktu darbiņu. šoruden viņš aicina draugus un viesus pērties pārbūvētā un paplašinātā pirtī.
Jau vasarā bija zināms, ka «Robežniekos» izdomāts pārkārtot pirtiņu, kaut arī tās mūžs vēl pavisam īss, tikai četri gadi. Tagad, novembra dienās, skatot pārvērtības, grūti noticēt, ka Mārtiņš lielos darbus spējis veikt tik īsā laikā.
Aizdzen vīrusus
«Kādus piecus mēnešus savā pirtī neesmu ticis un nu jūtu, ko tas nozīmē,» tā saimnieks. Kad smaidām, «Robežnieku» lielais vīrs uzbilst: «Nedomājiet, ka šo laiku mazgājies neesmu!» Var gan Mārtiņu saprast, jo viņam nedēļas nogalē tīk baudīt kontrastus. «Vispirms kārtīgi izkarsējos un tad – aukstā dīķī. Ziemā ir izcirsts āliņģis, lai varētu iekrist ūdenī. Pirts procedūrās man tas visvairāk patīk.»
Aukstajos mēnešos, mežā strādājot, Mārtiņš jūtot, kad tuvojas vīruss. Tādās reizēs arī noderot pirts. Ja uz akmeņiem uzspricē Leontīnes gādātas aromātiskās eļļas, tad elpa kļūstot viegla. Mārtiņš ievērojis, ka vislabāk tādās reizēs palīdz eikalipts.
Mimma, kā ģimenē dēvē Mārtiņa māmuļu, pirts stāstus papildina ar saviem piedzīvojumiem. Mazdēls Klāvs arī viņu izvilinot no karstuma sniegā paskraidīt vai pavārtīties. Sarunā nav klāt Leontīnes, kura «saslimusi» ar aromterapiju. Gaidot atjaunotās pirts atklāšanu, šogad viņa sagādājusi daudz aromātisku zāļu slotiņu. Protams, arī citu ir gana. Mimmai patīkot kadiķītis, vajagot to lauzt jaunā mēnesī, tad neesot tik dzeldīgs.
Arī dancot varēs
Visa šī nedēļa Mārtiņam pagāja darbā, pirmdien viņš pat izmeta šādus vārdus – domāju, ka neko vairs nedomāju. Viss būvēšanas trakums jau daudz reižu izprātots, bet laika izjūta brīžam pazudusi. Mimma sacīja: «Skatos, pat divos naktī no pirts puses spīd gaisma, tad jau Mārtiņš strādā. Priecājos, ka viņam ir zelta rokas un dēls tik daudz ko prot.» Izrādās, visus būvdarbus «Robežnieku» saimnieks iemācījies strādājot. Nepārprotami par to izšķīries brīdī, kad celtniekiem par nelielu darbu bijusi jāsamaksā prāva summa.
Pirti no guļbaļķiem būvējis un arī tās pārveide ir paša piepildīta iecere. Palīgdarbos iesaistījušies tikai bērni un vēl viens vīrs. Mārtiņš žurnālistes pārsteigumu uztver rāmi, sak, kas nu tas, galvenais, lai tikai naudiņa būtu. Izdarīt varot visu. Būvdarbu veicējs domā, ka siltuma noturībā pirts līdzināšoties termosam. Akmens vates pakojums neļaus karstajam gaisam izgaist. Kamīns savukārt dos siltumu viesu istabā. Mārtiņš neslēpj, ka divas reizes dabūjis kamīnu pārmūrēt, nav uzreiz īstā vilkme bijusi.
Ciemiņiem atvēlēta plaša telpa, lai varētu pie mielasta galda kavēties un uzdancot. Kaut arī negribīgi, «Robežnieku» ļaudis tomēr atklāj tālākas nākotnes ieceres. Vai arī viņi nevarētu pamēģināt pie sevis aicināt viesus un nodarboties ar lauku tūrismu…
***
Vērtējums
Loginu ģimene šad tad mēdz viesoties pie Leontīnes un Mārtiņa. Anniņa stāsta: «Man patīk, ka šeit viss notiek nesteidzīgi. Nedomājam par laiku, vairākas reizes karsējamies, ieziežamies ar sāli un arī medu. Allaž ir uzlieta kāda aromātiska zāļu tēja, kas arī veicina labsajūtu. «Robežniekos» vienmēr baudu viesmīlību, priecājos par jauki sakoptu apkārtni. Gaidu Mārtiņdienu, kad novērtēsim pārkārtojumus.»
